Sapņu Melodijā 352

Treviss.

Ir četri vakarā, jau stundu esmu atpakaļ Sanfrancisko, dzīvoklī Ketrinas nav.
- Mela, vari atbraukt uz dzīvokli kopā ar Džimu?- zvanu Melānijai
- Kas noticis?
- Atbrauc, lūdzu, es visu izstāstīšu.
- Labi, mēs jau braucam
- Paldies!

Melānija ar Džimu ienāk dzīvoklī.
- Sveiks vecīt!- Džims sveicina
- Sveiks.
- Kas noticis?- Mela jautā

Kad esmu visu izstāstījis, Melānijai sejā nevar nolasīt emocijas.
- Tu gribi, lai palīdzu.
- Jā.
- Labi, tad klausies, es atradīšu vienu lietiņu, bet tu ar Džimu nopērc daudz, daudz sarkanu rožu, zemenes, šampanieti un šokolādi. Bet visu daram ātri, pēc stundas šeit.
- Labi, bet šampanieti nevar.
- Kāpēc?
- Keta ir stāvoklī.
- Akdievs! Tiešām. Tad bezalkoholisko. Džim mēs neko nezinam. Pēc stundas šeit.
- Labi.

Visi izskrējām no dzīvokļa, Melānija nogriezās pa labi, bet es ar Džimu uz veikala pusi.
Abi dodamies atpakaļ uz dzīvokli, mums maisā stāv šampanietis un šokolāde, ieejam pagalmā, kur mūs jau gaida mašīna, kas pilna ar rozēm.
- Sveicināti! Uz kurieni šīs.
- Labvakar, sekojiet, lūdzu.

Kurjers salika dzīvoklī rozes, mēs uz galda nolikām produktus, un gaidījām Melāniju, kas jau iesoļoja dzīvoklī.
- Vau, tas tiešām ir daudz!- Mela noelsās.- Tā, tagad ņemsim puķes un izbārstīsim rožlapiņas pa koridori, viesistabu un jūsu guļamistabu, bet atlikušās ieliec vāzē.
- Labi.

Pēc stundas rožlapiņas bija izkaisītas pa viesistabu, koridori un guļamistabu. Viesistabā uz galda stāvēja šokolāde, zemenes, šampanietis un glāzes.

- ņem.- Melānija man deva mazu sarkanu samta kastīti- to iedosi Ketai.
- Kas tas ir.
- Paskaties.

Kastītē gulēja mazs sudraba gredzens ar bezgalības zīmi, gredzenā iekšā iegravēts NOW&FOREVER.
- cik skaists.

Atvērā dzīvokļa durvis un Džims ieslēdza dziesmu.


Ketrina

Kad atvēru dzīvokļa durvis, sāka skanēt Ed Sheeran dziesma - Thinking out loud. Viss koridoris bija izbārstīts ar rožlapiņām. Novilku mēteli un devos uz vuesistabu, kura arī bija izbārstīta ar rožlapiņām. Viesistabas vidū pie galda stāvēja Treviss.
- Piedod man. Es izdarīju lielu kļūdu, kad tev neticēju. Es tevi mīlu. Un redzu, ka tu arī mani mīli, un es vēlos, lai tu vienīgi ar mani audzini kopā mūsu bērniņu. Lūdzu piedod.-Treviss teica un nometās vēlreiz uz ceļa.- Vai tu mani pagodināsi un vēlreiz sniegsi man atbildi, jautājumam, kuru tev jau uzdevu- Vai kļūsi par manj sievu.
- Jā!- caur asarām nocukstēju. Treviss piecēlās uz pirksta, kuru jau rotā viens gredzens uzvilka otru gredzenu un mani noskūpstīja. Izslēdzās mūzika.

- Sveika Keta. - Mela mani apskāva.
- Sveika. Iepazīstaties, tās ir manas draudzenes no Ņujorkas Katnisa un Skaja, bet tas ir mans brālis. Bet šī ir Melānija un Džims.- vienu otru iepazīstināju.

Vakaru pavadījām, smejoties visi kopā, ēdot šokolādi, zemenes un dzerot šampanieti.

Es tagad saprotu, ko tētis domāja sakot- Tici sev!- es ticēju, ka Treviss atgriezīsies un viņs atgriezās.