Sapņainais piedzīvojums 18. daļa2

K: nu esi gatava tusiņam?
Es: a kas ar svešajiem? –es biju uztraukta-
K: nāc ārā un par to tagad neuztraucies –smīnēja-
Kad gāju laukā no telpas dzirdēju kā Kristaps pačukst Luisam –labs darbiņš-
Kad palūkojos apkārt tā Vairs nebija oranža ala, bet gan disko klubs ar skaļu mūziku, disko bumbu pie griestiem un ar daudziem cilvēkiem.
Mēs kārtīgi tusējāmies līdz pat 21:30 un tad mani veda prom uz mājām (tā man teica).
Mani atveda uz krāšņu viesnīc un teica, lai eju uz 3. Stāvu 295. nummuriņu. Es arī gāju.
Kad apskatīju nummuriņu. Tajā bija trīs istabas divas ar lielām gūltām un pie abām vannasistaba
Trešajā bija liels dīvains un milzīgs plazmas televīzors. Tur bija arī mini ledusskapis kurā bija dažādi gardumi.
Tad atnāca Luiss un es sapratu, ka mēs būsim vienā nummuriņā
L: šitas ir 295. nummuriņš?
Es: jā
L: mēs būsim vienā nummurā?
Es: te ir divas atsevišķas istabas.
L: a skaidrs tad labi.
Es: Tev kaut kas nepatīk?
L: nē, vienkārši baidos par tevi.
Es: kādēļ?
L: jo es vēl nespēju kontrolēt savas spējas un varu naktī pārvērsties par jebko.
Es: nekas es aizcirtīšu ciet durvis tā, ka Tu nevarēsi tikt man klāt.
L:-pasmīn- Tu jau taisies iet gulēt?
Es: jā, esmu jau nogurusi no VISA!!
L: nu labi ar labu nakti.
Es: jā ar labu nakti. –pasmaidīju-
Es gāju uz savu istabu un ieraudzīju savu koferi kurā bija liela daļa manu drēbju. Es iegāju dušā, izmazgāju matus un gāju gulēt. Es kā arī solīju aizcirtu durvis.