Ir pagājusi nedēļa, bet sāpes nesamazinās sajūta itkā sirdī būtu iedurts duncis palielinās, jo katru dienu redzu, kā viņi iet pa skolu sadevušies rociņās. Kāpēc viņi mani moka, kāpēc? Kāpēc liek domāt par pēdējo reizi, kad runājām?
Es priecājos, ka diena ir pagājusi, ja es viņus vēlreiz ieraudzitu es nezinu, ko izdarītu. Esmu beidzot mājās. Mīļās mājas, kā es skumu pēc jums. Vismaz šeit es tieku prom no viņiem. Kāds pezvanija pie durvīm interesanti, kas tur ir parasti neviens pie manīm neiet. Atveru durvis.
-Ko tev vajag Rihard!-aizcirtu durvis viņa deguna priekšā
-Palīdzi iemācīties matemātiku-
-Ej uz konsultācijām vai prai savai draudzenītei, ā pareizi viņa nesaprātīs.-jā es palīdzu daudziem ar matemātiku, bet tas nenozīmē, ka es palīdzēšu nodevējam.
-Nu lūdzu-
-Ej prom- pateicu un aizgāju uz istabu.
Nesapratu, kāpēc viņš iedomājās, ka palīdzēšu negribu lai atkārtjas, tas kas notika pirmajā reizē, kad palīdzēju. Es protams saprotu, ka uz konsultācijām tikai retais iet un tikai lai pārakstītu kontroldarbus, bet man prasīt! Atkal zvans pie durvīm, kurš tagad. Atvēru durvis.
-Ko tev vajag Sanit?-
-Parunāt.-
-Par ko mums runāt?-
-Tu taču nesabojās attiecības ar labāko draudzeni dēļ puiša?-
-Sabojāšu- un aizcrtu durvis tā aita uzskata, ka es viņai piedošu nodevību lai tinās uz visām pusēm tikai, lai es viņu neredzu. Dažreiz liekas, ka pat viss tuvākais cilvēks var izdarīt sāpīgāk nekā ienaidnieks. Kāpēc visi mani draugi ir nodevēji vai izmantoāji. Lielākā daļa mani izmanto, lai es viņiem palīdzu kontroldarbā, bet pārējie visu laiku dur dunci mugurā itkā es būtu virtuves dēlītis. Sāpīgi ir apzināties, kad tev nav draugu, bet ko lai dara, tāda dzīve.
Uzliku austiņas un iegrimu dziesmā, lai tikai aizmirstu visu, kas bijis starp mums. Citi brīnās, kāpēc es no visiem izvairos un ieslēdzos sevī, bet es gribu tikai prom no šejienes, prom no visa.
Mīlestība ir sajūa, kad tu aizver acis tev gribas, lai kad atvērtu viņas viņš būtu tuvumā un apskautu. Tev ir vienalga, cik ir laiks tev gribās ilgāk palikt ar viņu. Liekas itkā laiks apstājas, bet īstenībā tas paskrien ātrāk un kad salauž sirdi, kad ir iemīlējies tur nepaliek nekā, nekā pilnīgs tukšums.
