Saltie rozes ērkšķi.
Loreta saldi šņākuļoja savā gultā. Viņas garie, melnie un spīdīgie mati bija savīti bizē. Bize no gulēšanas bija mazliet izjukusi. Daži mati bija izlīduši no savas pozīcijas, pārveidojot Loretu par raganiņu. Viņas acis bija ciet. Kad tās bija ciet, tās izskatījās naivas. Lūpas bija savilktas vieglā smaidā. Saldie sapņi ir patīkami. Viņa tā arī turpināja šņākuļot, nenojaušot, kas notiek apkārt. Cik krasi var mainīties pasaule(?), kad tu guli... It īpaši ja notiek nelaime.
Nelaime, kas nolēma Loretas turpmāko liktenīgo dzīvi. Viņa nezināja, ka šī nelaime pienāks tik drīz. Saldie sapņi sāka zust. Un pretīgā smarža smacēja. Elpot palika grūti. Loreta sāka grozīties. Pa labi, pa kreisi. Trūkst elpas. Zūd elpa. Nabaga meitene... (Kāds)
***
Kas notika ar Loretu, Jūs jautāsiet? Vienkārši... Viņa ... Nē. Man jāklusē. Es nevaru teikt. Tad viņi atklās patiesību par vainīgo. Es to nevēlos. Negribu neko atklāt. Man jāklusē. Jākluse... Klusēt! Ar Loretu ir viss labi. Viņas dzīve tagad ir ... Nē, par daudz. Pārāk, daudz informācijas. Piedodiet. Lūdzu. Ar Loretu ir labi un viss. Neko neteikšu. Neko. Pilnīgi neko. Runāt ir labi, bet klusēt – tas ir zelta darbs. (Anonīms)
***
Kādreiz šī istaba piederēja meitenei. Viņa bija skaista un vētraina rakstura ziņā. Nebaidieties. Nāciet! Viņa jau sen ir prom. Viņa neko Jums nenodarīs. Viņas melnie mati sniedzās līdz astes kaulam. Garie melnie mati vienmēr mirdzēja. Šeit Jūs redzat bildes. Viņa bija kā roze. Roze ar ērkšiem. Ziniet, šeit Jūs esat redzējuši pietiekoši daudz, dosimies uz citu telpu... (Gids)
***
Viņa vakarā aizmiga savā gultā. Viņa bija pārgurusi pēc smagās darba dienas. Tagad viņas nav. Pazudusi, izgaisusi. Kā vācieši saka „Kaput!” Viņa vienkārši vairs nav mājās... (Māte)
***
Kas notika ar Loretu? Neviens neko nezin. To zin tikai viņa. Kur viņa ir? Jautājiet viņai. Viņa ir atbildīga tagad par sevi. Atbildīga pati par sevi. ...
