```Galvenais ir neizrādīt satraukumu. Bet ne vienmēr tas ir viegli, it sevišķi, ja par kaut ko domā dienām ilgi. Visgrūtāk ir kaut ko noslēpt no vecākiem. Tomēr viņa prata izskatīties kā vienmēr. Šajā sabiedrībā tādas necieta, jo pie mums ir jāmīl tas, ko citi uzskatu par mīlamu un jādot sava miesa tam, kam, pēc vairākuma egoistiski konservatīvajiem uzskatiem, tā pienākas.
```Kā ikvienu sestdienas pēcpusdienu viņa taisījās pie draudzenes. Šovakar būs kas īpašs. Tikai doma vien par to, kas priekšā, par šo noslēpumaino piedzīvojumu, ko vairākums nekad nav baudījuši un nebaudīs, lika vēl dzīves neapbružātajai sirdij sisties straujāk. Protams, katrs vakars ar Patrīciju bija īpašs. Tomēr šoreiz būs kas vairāk. Anna uzkāpa uz sava čīkstošā velosipēda un vecāku pavadīta uzsāka savas gaitas uz norunāto tikšanās vietu. Viņa brauca lēnu, lai nesasvīstu, Patrīcijai tas var nepatikt. Lēni minot pedāļus šajā bezvēja dienā, viņa dzird aiz sevis vecāku dialogu. “Viņai jau deviņpadsmit, skaista, bet kāpēc viņai neveidojas attiecības? Būtu puisis, salabotu velosipēdu….”. Teikuma vidū māti pārtrauca tēvs: “Visam savs laiks.” Tālāk Anna nedzirdēja, bet savā galvā iztēlojās situāciju, ko bija pārdomājusi jau tūkstošiem reižu, bet risinājumu nebija vēl radusi. Kaut kad jau viņi uzzinās, bet tas nebūs viegli…
```Anna jau saskatīja garāžas. Viņa ar acīm cītīgi meklēja Patrīciju. Te viņa stāvēja, skaista un eleganta kā vienmēr, viņu rotāja ne vien kosmētika, bet jo vairāk smaids, ieraugot savu mīļoto. Anna rūpīgi pieslēja velosipēdu pie pamestas garāžas un nepacietīgi abas meitenes tuvojās viena otrai. Viņas vēl nebija sasveicinājušās, kad abu lūpas satuvojās. Mēles trinās viena ap otru kā žņaudzējčūska tinas ap nelaimīgā kaklu. Kad sāka tumst, meitenes cītīgi pārbaudīja garāžas, bija svarīgi pārliecināties, ka neviena tuvumā nav. Viņas rūpīgi pārbaudīja durvis, kādai jau jābūt atstātai vaļā. Draudzenēm noveicās, kāds īpašnieks atslēgu bija aizmirsis slēdzenē. Garāža bija netīra, bet tas bija labi, tas tikai rādīja, ka neviens šeit nav ilgstoši bijis. Arī automašīnas tehniskās apskates uzlīme norādīja uz jau pagājušu laiku. Auto bija vecs un Patrīcijai ienāca prātā doma, viņa lika draudzenei iziet un rūpīgi raudzīties, vai neviena nav tuvumā. Tad viņa izsita aizmugurējo durvju stiklu un no iekšpuses tās atvēra. Patrīcija iekāpa pirmā. Sēdekļi bija mitri, bet tas nedrīkstēja sabojāt romantiko noskaņojumu. "Bet es nepratīšu," nobijusies klusi izdvesa Anna, bet Patrīcija aicināja viņu iegulties klēpī. Vecākā meitene sāka rūpīgi taustīt Annas maigo roku, meklēdama vēnas. Tās bija pārāk dziļi miesā un automašīnā bija tumšs. Patrīcija aptina siksnu ap draudzenes roku un savilka to. "Nerausties, tās sāpes ir nieks pret to baudu, ko gūsi," viena meitene iedrošināja otru. Telefona gaismiņā draudīgi spīdēja adatas gals.Tā caurdūra viņas maigo ādu, meitene nedaudz iepīkstējās. Un drīz vien Anna asinīs ieplūda aizliegtā viela. Lai saldo lietu pilnvērtīgi izlietotu, viņa šļircē ievilka asinis, tad asinis, kurās bija izšķīdušas atlikušais labums, ielaida atpakaļ asinsritē. Tad Patrīcija nesteidzīgi, gandrīz vai ceremoniāli, injicēja baudas šķidrumu savā vēnā. Meitenes saspiedās cieši kopā, sasildot viena otru, un saldais piedzīvojums varēja sākties
