Salauztām sirdīm 2 [Stāsta turpinājums]14

Sveiki spoki un spocenes. Vispirms gribēju jums novēlēt: Priecīgu vasaras otro pussi un apsveikt vissus absolventus ar izlaidumiem :)

Pēc vairāku spoku lūguma un nelielas kavēšanās pastāstīšu tālāk kas notika ar manām attiecībām...
Ja neesi lasijis/usi, tad lūk PIRMĀ DAĻA. iesaku to izlasīt vispirms lai saprastu par ko iet runa. Atgādinu ka personu vārdi šajā stāstā ir mainīti bet personu vārdi abas daļās sakrīt ar personām.

Tātad vissu pēc kārtas....

Vakarā es aizbraucu Elīnai pakaļ uz strazdes pieturu. Bija tumšs un pa rādio skanēja līriskie hīti. Tā jau manbija pilna galva ar domām ko es viņai teikšu tālāk. Autobuss nedaudz kavējās bet viņa bija klāt. Es izkāpu no sava automobīļa un pagāju vinjai pāris soļus pretīm. Kad es vinju apskāvu, autobuss jau bija aizbraucis un mūs apspīdēja tikai spožais mēness. Noskūpstiju viņu uz vaiga un kāpām mašīnā lai dotos mājās.

Sākumā pa ceļam viņa pastastija savus pēdējo dienu piedzīvojumus un atgadijumus. Un tad kad bija iestājies neveikls klussums mašīnā es sapratu ka ir laiks runāt par mūsu attiecībām.

Es vinjai teicu: Peļuk es zinu ka mums abiem iet grūti. Tev arī, jo priekšā ir smaga izvēle kas iespējams var mainit tavu dzīvi. Bet es gribu lai tu zini, ka es visvairāk par vissu vēlos lai tu esi laimīga Un ja tu esi laimīga ar viņu, tad tā lai ir. Bet es nekad nepārstāšu tevi mīlēt. Un es turpināšu tevi gaidīt. katru minūti es gaidīšu tavu SMS vai zvanu. Bet es ja tu izvelēsies viņu es jums netraucēšu dzivot. neraktišu un arī nezvanīsu.

Viņas atbilde skanēja apmēram tā:Vai tas viss ir līdzšinējo pūliņu vērts?

Es atbildēju viņai: Tu esi vairāk vērta es jebkad varētu izdarīt lai tev to pierādītu.

Tad priekšā ceļam izskrēja stirna un mūsu saruna pārtrūka jo man bija spēcīgi jāsabremzē lai nenotiktu sadursme.

Tad nu pēc pāris minūtēm mēs bijām pie manis mājās. Mēs ilgi sēdējām pie virtuves galda un runājām par mums. Un tad es viņai pateicu. Mēs varam abi mocīties ilgi un dikti. Bet mums abiem būs labāk ja tu rīt pirms brauksi prom pateiksi savu izvēli.

Viņa piekrita un mēs mainijam sarunas tēmu, la nebūtu vislaik jāgruzās.

Tad jau pēc kāda laiciņa paskatijāmies uz pulksteni un tas radija jau pus trīs.

Domājām iet gulēt, bet kad bijām jau iekārtojušies gultā atsākās saruna par attiecībām.

Mēs abi vislaik runājām par foršajiem un jautrajiem brīžiem kopā.

Jā! Asaras bira mums abiem. Bija smaga nakts. Bet kad pamaniju kad viņa jau ir iemigusi, es turpināju skatīties kā viņa guļ un apsoliju sev, ka mes rīt par attiecībam vispār nerunāsim, es nezaudēšu cerību un rītdienu pavadīsim jautri un forši.

No rita kad pamodos, es uztaisiju viņai brokastis un uzvāriju viņai kafiju.

Klusām ieslēdzu TV un tad arī viņa pamodas. Viņa mācēja man likt pasmaidīt arī tad kad dziļi sirdī es raudu. Arī tajā rītā viņa paskatijās uz mani un ar eņģeļa smaidu lika man smaidīt pretī. :)

Vissu dienu mēs pavadijām kopā, smejoties un priecājoties, sēdējām saulītē, es spēlēju ģitāru un viņa lasija savu cosmopolitan. Un visslaik runājām par daudz ko (tikai ne par attiecībām). Lai neizbojātu iespējams pēdējo dienu ko pavadam kopā.

Bet pienāca vakars un Elīna lika manīt ka ir uztraukusies. Pulkstens jau bia 18:00 un viņai no Talsiem autobuss bija pec stundas. Viņai jebkuras izvēles gadijumā bija jabrauc uz Rīgu, jo bija pieraksts pie zobārsta.

Es izgaju uzpīpet, kad ienācu istabā viņa ņēma arā no skapja savas dēbes un lika somā. Tad es sapratu ka viņas izvēle ir nottikusi. Es apsēdos uz krēsla un sāku raudāt. Viņa neko neteikusi, ar asarām acis turpināja kravāt mantas.

Es jutos bezspēcigs. es nevarēju pakusteties. Viss ko es varēju darit bija-raudāt.

Bija pienācis laiks braukt uz Talsu autoostu. Vissu ceļu mēs klusējām.

Kad bijām autoostā es viņai teicu: Es savus solijumus turu un netrucēšu tev vairs. Bet ja kādreiz esi Talsu tuvumā un tev vajag palikt pa nakti dorši zvani. Un ari ja vajag palīdzību nekautrējies, es tepat vien netālu esmu un turpinu gaidīt tevi....

Piebrauca a-buss un Elīna mani cieši, cieši apskāva un Es viņai iečukstēju ausī: Es tevi Mīlu un turpināšu gaidīt. Pēc viņas atbildes: Es zinu. mums abiem acīs saskrēja asaras. Viņa iekāpa autobusā. Es vel stāvēju pie autobusa loga un mēs skatijāmies viens uz otru. Lai viņai nebūtu jāredz manas asaras, es uzvilku saulesbrilles. Tad autobuss aizbrauca.

Tad pagāja daudz sāpīgas dienas. Daudz klausijos ''saldo mūziku'', bet es turpināju turēt doto vardu. Li arī kā man gribejās es viņai nerakstiju un nezvaniju.Es nolēmu dzīvot tālāk. Biju uz randiņu ar senu pazinu ko nebiju saticis 6 gadus. Bet pēc randina ši metene man jautaja vai mums kaut kas sanāks. Es atbildēju: piedod bet pagaidām nē. Nevaru tikt pāri iepriekšējām attiecibām.

Tad pagāja vairakas dienas un nu jau pienāca Jāņi.

Es biju ciemos pie saviem draugiem Ozolniekos.

Kad šodien braucu no Ozolniekiem uz Rīgu, ejot cauri tunelim kas ved no Origo uz Stokmann es izdzirdēju ka muzikanti spēlē manu un Elīnas dziesmu -Aerosmith - I don't wanna miss a thing-

Ejot pari tramvaja sliedēm es viņu pamaniju. Viņa gāja uz centrāltirgus pussi. Es gribeju pieiet klāt un apsveicināties un parunāt. Bet tad es atcerējos manis doto solijumu. Ta es iegaju autoostā, nopirku biļeti, un devos mājup....

Paldies, Liels paldies spokiem kuri novēlēja man veiksmi. Un Metiene no šī stāsta (kura šeit tiek dēvēta par Elīnu) Ja tu šo lasi... Es turpinu gaidīt....