Kādu laiku cenšos rakstīt dzeju, nav neviena, kam varu to atrādīt, so vēšos šet
#1
Krēsla apvij mani savā tukšajā skatienā,
Mēness- lielā Hora acs redz man cauri,
Izgaismo manu riebumu pret esību,
Atklāsmē nodreb miesas, Dieva liedzas.
Tumsai viena seja, viena acs, viena taisnība,
Arī man.
Vienā tukšumā mēs saplūduši,
Tumsa redz mani un es beidzot sevi.
Briedums, jaunais spreidums,
Bailes mest pie malas,
Meklēt dienas labas.
Ne būt, bet dzīvot.
