Prmā daļa nav tik gara. Vēlos zināt jūsu viedokli vai man turpināt stāstu . Lūdzu rakstiet komentāros. 
.-Ketij? Tu esi šeit?- Mamma ienākusi istabā man jautāja.
-Jā,jā,mammu,tepat!-ieznākot no vannas istabas teicu un pasmaidīju.
-Nu labi. Tad ģērbies,šodien taču skola. Ja vēlies varu tevi aizvest.?- viņa jautāja un skatījas uz mani.
-Nē,ē. Ganjau es pati kautkā.-es mammai atbldēju. Vispār jau man bija sarunāts uz skolu iet kopā ar Lizu. Vismaz tā mēs daram katru rītu.
Pūlkstenis rādija 8:10 un es sapratu,ka man vairs nav daudz laika līdz stundas sākmam. Ātri atvēru skapi un paņēmu zilās bikses,balto topiņu un uzvilku tos. Pēc tam uzklāju mazliet kosmētikas un biju gatava doties. Nogāju uz virtuvi,lai ieēstu brokastis. Ieejot virtuvē man priekšā stāvēja man brālis,kurš ir nepilnus divus gadus jaunāks par mani. Un protams arī mans tetis. Ātri paņēm ābolu un devos uz durvju pusi,lai dotos uz skolu,jo zināju,ka man nav daudz laika. Kavēt arī nevēlējos,jo pirmā bija ķīmija un par nokavēšanu mums bija jabučo ķīmijas skolotāja,kura nebija nekāda lielā skaistule. Pēkšņi man iezvanījās telefons:
-Nu,kur tu esi Ketij?- Jautāja Liza-es tevi te jau gaidu -viņa neizklausī'jās īpaši priec'īga.
-Tulīt,tulīt.Dod man 1 minūti,esmu jau klāt-es noburkšķēju telefonā un beidzu sarunu. Ieliku telefonu kabatā un sāku skriet.
Pēc laiciņa abas bijām skolā. Par laimi paspējām klasē ieiet pirms zvana. Tātad,ķīmijas skolotāja nebūs jābučo.;D
Pēc skolas devāmies pie Lizas ,lai noliktu somu un tālāk dotos pie manis, Pie manis mes ari nolikām somu un devāmies,tā teikt "ķemmēt veikalus" ,jo vēlējāmies nopirkt kaut ko jaunu. Pēc nepilnas stundas jau bijām Alfā. Beidzot! Diena,kuru gaidijām! Gājām pirmajā apģērbu veikalā,kurš bija pa ceļam,un sākām pētītlietas,kas mums abām patīk. Man acī iekritas gaši zila jaciņa,bet Lizai rozā topiņš. ....Bija pāgājusi jau stunda kopš ienācām veikala,tāpēc nolēmām iet kaut ko uzēst. Iegājām picērijā,atradām brī'vu galdiņu un veicām pasūtījumu. Ievērojām,ka divi izskatīgi zēni ienāk picērijā un apsēžās pie blakus galdiņa. Mēs ar Lizu saskatījāmies un pasmaidī'jām. Pamanīju,ka zēni uz mums paskatās un sāk sačukstēties . Novērsu skatienu un izlikos,ka neredzu. Beidzot atnesa mūsu pasūtījumu . Bijām ļoti izsalkušas,tāpēc sākam ēst. Zēni uz mums atkal paskatījās un viens no viņiem man uzsmaidīja . Viņš bija ļoti izskatīgs-ar brūniem matiem,izskatījās,ka viņa ķermenis bija trenēts ,ar tā teikt-presīti.
Atnāca oficiants,un mums jau sāka likties,ka viņš vēlreiz liks maksāt par pasūtījmu, bet nē. Viņš atnesa divus kokteiļus ,zīmīti un pieblda- Lai labi garšo. !
Mes bijām šokā. Atvēru zimiti un sāku lasīt:
..Ceram,ka jums garšos kokteiļi. /Puiši no blakus galdiņa./
Tagad bijām vel lielākā šokā. Paskatījāmies uz blakus galdiņu,kur sēdēja zeni. Viņi uz mums paskatījās un pasmaidīja . Pasaucām oficiantu,uz salvestes uzrakstijām atbildes zīmīti,kurā bija rakstīts:
-Paldies,par kokteiļiem zēni! /Keija un Liza :-)/
Zi'mīti iedevām oficiantam un viņš to nogādāja zēniem. Zēni uz mums paskatījas un pasmaidīja jau kuro reizi. Zēni sāka kaut ko rakstīt uz salvetes. Viņi piecēlās ,lai dotos prom un pienāča pie mūsu galdiņa. Simpātiskais zēns,kurš man iepatikās pielicās pie manis,iedeva man salveti un pateica- Ja nu kadreiz garlaicīgi! -un pasmaidīja. Manai draudzenei otrs zēns izdarija andrīz to pašu Kad zēni izgāja no picērijas,atlociju salveti un uz salvetes bija rakstīts simpātiskā zēna telefona nummurs Biju šokēta. Salveti ieliku somiņā un cēlos ,lai dotos ārā no picērijas. Turpunājām mūsu "veikalu kemmēšanu". Iegājām veikalā un ..................
