Ja man kādreiz būs bērni, es viņiem mācīšu mīlēt dzīvi, saskatīt skaisto tajā, jo tā ir tieši tik skaista, cik skaistu mēs to vēlamies redzēt. Es viņiem teikšu, ka, protams, dzīvē ir arī sliktas lietas, bet ja nenotiek nekas slikts, mēs aizmirstam, ka jānovērtē labās lietas. Jānovērtē katra mirkļa burvība, jo tā ir laime, nav ilgstošas laimes, jo pie visa labā pierod - pēc nedēļas, dienas, stundas, pie visa pierod un ar laiku aizmirstās, cik laimīgs biji. Laime ir mirklis, baudi to, dzīvo šodien, bet neaizmirsti par to, ka 99% gadījumu pienāks arī rītdiena un tev jāparūpējas, lai tā pienāktu tāda kā tu vēlies. Tajā 1%, kad rītdienas nebūs, es ceru, ka Tu būsi vecs, laimīgs, bezrūpīgs cilvēks, kam būs miljoniem laimīgu mirkļu, ko atcerēties.
Es mācīšu mīlēt cilvēkus, mīlēt to, ko tu dari un to, kas tu esi, pieķerties citiem, taču nekad neaizmirst, ka pat, ja šis cilvēks kādu dien vairs nebūs tev blakus, pasaule tādēļ nepārstās griezties. Es mācīšu mīlēt to,ko tu dari, taču nekad to nevērtēt augstāk par cilvēkiem, kas tev ir svarīgi, pat, ja cilvēki pieviļ, ar laiku visi saprot, ka nekādi panākumi, darbs, nauda vai kas cits neatsver apskāvienu, skūpstu, glāstu vai sarunu. Es mācīšu mīlēt sevi un lepoties ar to, kas tu esi, taču nelielīties ar to, kā arī neapstāties pie sasniegtā, jo cilvēkam dzīves laikā ir jāpilnveidojās, apstāšanās diemžēl ir solis bezdibenī, jo tikai cilvēks ar mērķiem spēj pilnvērtīgi funkcionēt.
Es teikšu, ka nauda, protams, ir svarīga, bet mantkārība ir nevis slikta, bet stulba, jo dzenoties pakaļ naudai, kas patiesībā ir nevērtīgs papīra gabals, cilvēki aizmirst novērtēt lietas, ko par to nopērk, viņi ir pārāk aizņemti cenšoties dabūt vēl. Viņi dzīvo pilīs, brauc ar buggatī, taču varbūt pat nav ievērojuši, kādā krāsā tas īsti ir, viņiem tas nav svarīgi, viņiem vienkārši vajag vēl. Muļķīgi, ne? Bet tā tas ir. Arī bagātie ir nelaimīgi,arī bagātie slimo, arī bagātie mirst. Nesaku, ka nauda nav svarīga, tā ir svarīga, bet ir jābūt pilnīgam idiotam, lai domātu, ka tā ir svarīgākā lieta pasaulē.
Es mācīšu, ka dzīvojam taču vienreiz, atver sevi pasaulei un pieņem iespējas, ko tā tev sniedz, jo tu nekad nezini, kur dzīve tevi aizvedīs. Smaidi cilvēkiem, dari labu un tu redzēsi, kā pamazām kļūsti laimīgāks tikai tāpēc, ka esi iemācījies darīt laimīgus apkārtējos. Nebaidies darīt lietas, kas sākumā šķiet neiespējamas, pieņem izaicinājumus, taču neaizmirsti par tiem 99% rītdienas. Vienmēr, kad šķiet, ka tev ir kauns, vai bail, apdomā, kas ir sliktākais, kas varētu notikt. Sliktākais, kas var notikt - tu vari nomirt. Ja pasakot puisim, ka viņš tev patīk, viens no iespējamajiem iznākumiem nav nāve, tad taču ir vērts mēģināt.
Vienkārši mīli dzīvi un tā mīlēs tevi :)
