Uznāca iedvesma uzrakstīt. Domāju, ka nav tik traki, lai liktu pie tīņiem +. Tad nu vērtējiet. :)
Kluss vakars. Es stāvu pie loga, tērpusies vien naktskreklā. Pār pilsētu ir nolaidusies migla, šķiet, ka šovakar pār pilsētu ir nolaidies noslēpumainības plīvurs.
Es paņemu grāmatu, to sauc ‘’Dona Žuana pazaudētā dienasgrāmata’’. Esmu izlasījusi jau pusi tās. Es atlaižos gultā un šķirstu lappuses. Es iedomājos, kā tas būtu, ja kāds vīrietis maskā, stāvētu šeit un tagad. Doma šķiet uzbudinoša.
Kluss krakšķis pie loga. Tad vēl viens. Un vēl viens. Tagad jau tu stāvi pie mana loga. Tavās acīs deg savāda liesma. Mežonīga, bet tomēr maiga.
Tu pienāc man klāt. Maigs pieskāriens rokai, kaklam. Skūpsts. Maigs, bet pavedinošs. Tu zini, ka neatteikšu. Nu jau tavas rokas slīd pār manu muguru.
Es sāku spēlēties ar taviem matiem. Tad kaklu. Un lūpām. Viegls skūpsts. Tad vēl viens.
Mans naktskrekls ir novilkts. Nu tas mētājas uz grīdas.
Tev ir krekls. Mani pirksti atrod pirmo tā pogu. Tad otro. Un trešo. Līdz beidzot krekls ir prom, un vairs neliedz man pieskarties tavām krūtīm.
Tu skar manas krūtis, tik viegli. Es notrīsu. Nu jau tava mēle spēlējas ar to galiņiem.
Kļūst karsts.
Mana roka slīd pār tavām krūtīm, vēderu. Ieslīd biksēs. Tavs uzbudinājums ir jūtams.
Tev vairs nav arī bikšu.
Glāsti turpinās.
Nu es stāvu tavā priekšā vien apakšbiksītēs. Sarkanās, ar mežģīnēm. Tu tās satver, un atbrīvo mani no tām.
Esmu kaila.
Mani pirksti skar tavu muguru. Un vienīgo apģērba gabalu, kas palicis tev.
Mēs abi esam kaili.
Mūsu ķermeņi ir iekvēlināti.
Skūpsti.
Pieskārieni.
Kluss čuksts.
Vēl karstāk.
Vēl ātrāk.
Vēl kaislīgāk.
Ar skūpstu apslāpēts kliedziens.
Bauda.
Un tikai mēs divi.
