Sapnis varētu būt viss un taipat laikā nekas, tas varētu būt mūsu zemapziņā noslēpto lietu atspoguļojums, vai tas varētu būt turpat noslēpies kāds notikums, kas jau ir reiz bijis, vai ko mūsu zemapziņa saka kas būs. Katrā ziņā sapnis ir kas dīvains un es izdomāju mazliet padomāt, kas tas varētu būt un vai maz tāds ir, varbūt tas ko mēs saucam par sapni nebūt nav sapnis ?!
Ziniet, cilvēki bieži saka, ka tie guļot nesapņo, bet es par to šaubos, galu galā, sapņojam tak mēs visi, tik kurš ko atcerās no sapņa, kurš neko neatcerās no sapņa, lielākā daļa cilvēku, kas uzkata, ka viņi atceras sapni patiesībā to nemaz neatceras pilnībā, bet gan atceras kādu fragmentu un tad cenšas ar to ko saistīt, lai zemapziņā nostrādātu, kas tāds kas dotu vaļu atcerēties vai vismaz vilkt paralēles un veidotu sapņa atspoguļojumu.
Sapņi mēdz būt dažādi, bet visbiežāk tie ir dīvaini, jo entās reizies man ir nācies dzirdēt vārdus - To jau kaut kur es biju redzējis. Lūk, dēļ šiem vārdiem arī es sāku domāt kas tas sapnis maz ir. Es sāku domāt par dīvainiem sapņiem, par tādiem sapņiem, kad Tu pamostoties jūti sapnī redzētā cilvēka smaržu, ka vienkārši jūti - tas cilvēks tikko bija man blakus, bet tas izrādās ir bijis tikai sapnis un Tu pats sev netici jo tu ceri, ka tas nav sapnis, ka nevar būt ka tas nav noticis vai nav bijis, jo tas ir pārāk reāli un just tak jūti šo sajūtu, tikko vēl bija te, bet nekā. Atliek tikai vārtīties un cerēt, ka sapnis atgriezīsies un ja nē, cerēt, cerēt, ka sapņa jaukā sajūta vēl ilgi neizgaisīs un to mirkli tu varēsi baudīt vēl un vēl. Lūk šādi sapņi man liekas dīvaini, un nevar sapnas vai maz to var nosaukt par sapni, ja viss ir tik reāli noticis?!
Toties sapnis jau nav tas ko tikai tu redzi aizmiegot pa nakti, sapnis taču ir arī daudz kas cits, ir sapņi par dzīvi, kā tu to pavadīsi, ir sapņi par krjeru, ir sapņi par sadzīviskām lietām, bet tos taču nesapņo guļot, tos sapņo nomodā, bet vai tiešām tie ir sapņi?
Jebkurā gadījumā, es uzskatu ka sapni neviens nespēs paskaidrot, vai tiešām tas ir tas sapnis, vai nē. Es domāju tur arī slēpjas šī fenomena burvība, tajā, ka mēs to nesaprotam, bet tomēr tas mūs priecē, dažkārt biedē, bet tas ir un tas ir kas unikāls, un domāju mums ir jāsapņo un jāizbauda ikkatrs mirklis ko sapnis mums spēj dot, jo tas vairs arī var neatkārtoties.