Iegāju dr.lv un redzēju vēstuli . Izlasot , biju nelielā šokā, bet visu cieņu puisim .
'' Sveiki ! Es izšķīros ar mīļoto meiteni . Es būšu ļoti priecīgs , ja pubicēsiet šo nenorādot manu vārdu . Es gribētu šo teikt puišiem . Mēs tik bieži aizvainojam meitenes un atbildē viņas vienkārši smaida , jo patiesībā viņas nekad negrib strīdēties , neskatoties uz to , ka ir apvainojušās . Mēs viņām melojam , pat ja tas ir mazs apskāviens , viņas vienmēr uztraucas un jautā : kur mēs esam ? ar ko ? Viņas vienmēr gaida mūsu sms , kaut gan bieži aizmirstam viņām uzrakstīt . Mūs interesē meitenes un mēs aizmirstam , ka mums ir vienīgā . Bet pienāk brīdis , kad mēs skumstam pēc viņu izteicieniem : Tu uzvilki cepuri ? Apģērbies silti , kad iziesi ārā . Obligāti paēd . Nestāvi lietū - saslimsi . Viņas mēdz būt kā mazi bērni , kad mēs uz viņām dusmojamies un kliedzam , viņas var strīdēties bezgalīgi , kamēr mēs padodamies . Mēs viņas mīlam , bet aizskaram , ļoti bieži . Katrs cilvēks ir individuālists , viņu neviens nevar aizstāt . Lai arī kāmēs strīdētos , pat kopā ar kādu cilvēku mēs atceramies par VIŅU . Mīļoto . Pacentīsimies viņas neaizskart , lai nepazaudētu . ''
