Piedodiet, ka nokavējām, bet vakar nebija laika.
8.nodaļa Tieši tā kā es jau paredzēju. Koris notiek Otrdienās un Ceturtdienās. Tagad būs jāiet vien uz Jundu. Es vilkos lēnām. Man negribējās pieteikties koka apstrādei. Es piegāju pie administrācijas.
Bija stulbi jautāt jo atbildi jau zināju, bet tāpat, saruna bija jāuzsāk : - Vai kokapstrādē ir brīvas vietas? – - Jā! Vēl viena ir! –
Es aizpildīju visus papīrus un devos mājās. Gan jau Rūta būs pasēdējusi pie datora. Gribējās pačatot ar Lindu un Santu. Palaimējās. Abas un vēl Dāgs bija online. Būs vismaz ko pakaitināt. Tā arī pagāja vakars. Rūta šad tad man pievienojās. Viņa aizgāja atpakaļ gultā. Es uz viņu paskatījos. Viņai rokās bija svece. Droši vien gribēja atklāt vai viņai piemīt arī uguns. Es jau gribēju pateikt, ka viņai ir, bet tad viņai būtu slinkums viņu apgūt. Tāpēc es vienkārši pagriezos pret klases biedriem un turpināju čatot. Mums vēl pievienojās Armīns. Viņš izskatījās tā kā izskatās cilvēki, kas grib ātri kaut ko pateikt.
Viņš sāka savu stāstāmo : - Jūs zināt uz cik ilgu laiku īsti Jānis brauc projām? – Izdzirdējusi Jāņa vārdu Rūta pievienojās un sacīja : - Turpini. – Uz DIVIEM mēnešiem! – Visi noelsās.
Tikai Rūta izskatījās tāda pa priecīgāka. Kādēļ Jānis brauc tik ilgi ja skola nesen sākusies? Mēs atvadījāmies un gājām apspriest dienas jaunumus.
Pirmā sāku es : - Es domas lasīt māku perfekti. Skaidrāk par skaidru. Bet nākotni, tikai mazos notikumus. –
Rūta apdomāja dzirdēto. - Man ir ūdens, zeme un domu spēks. – -
Tev iespējams varētu būt visi elementi, – es teicu. - Es tā domāju, - noteicu un gāju gulēt.
Sapnī es redzēju mežu. No meža nāca spēks. Gaudo vilki. Mežā dzīvo arī citi cilvēki. Un paskaidrojums tam ir – laiks griežas atpakaļ. Vai tā būs arī šajā dzīvē? Ka laiks griežas atpakaļ? Nedomāju, jo pēc nakts mežā tas jau būtu sācies. Sapnis pārtrūka un sākās cits. Pēkšņi es dzirdēju Rūtas domas. Un redzēju viņas sapņus. Viņa sapņoja par to pašu ko es. Par mežu. Bet vai tad es varu arī lasīt cilvēku domas kad guļu. Nē! Vai tad tik tā nebija Astrālā projekcija? Bet ja nu tā ir jauna mana spēja – iziet no ķermeņa un iemiesoties citā? Es šo domu pieņēmu. Es iedomājos par savu ķermeni un biju viņā atpakaļ. Tagad viņa pati zināja īsto datumu kas būs perfekts pazušanai. Tad kad mēs apgūsim visas savas spējas. Un tas sanāk tieši – 4. marts. Mana vārda diena. Es domāju labs datums. Ar prieku atvadīšos no Ketas, Raivo un drusku Dāga. Ar asarām atvadīšos no Madaras, Lindas, Santas, Armīna un Kristapa. Par Arsēniju man nav nekādas atmiņas. Kad beidzu runāties ar sevi es aizgāju gulēt.
***
No rīta omes nebija mājās. Tāpēc es sapinu māšelei matus un abas gājām uz autobusu. Es ļoti daudz laika pavadīju bibliotēkā un centos paredzēt grāmatas turpinājumu kas dažreiz bija nepareizi atklāts. Bet Rūta centās pārvietot kādus priekšmetus. Viņai bija vienalga, ka kāds ieraudzīs jo viņa perfekti māk citiem kaut ko iestāstīt. Šajā gadījumā pie vainas būs spoks. Viņai domu spēks izskatās pēc stiprākajām spējām. Ar šīm spējām mēs varēsim izdzīvot mežā. Būs tikai grūtības ar dzīvnieku nomedīšanu.
