Sveiki,sen neēsmu neko dariju,beidzot saņemos,uzrakstiju stastu!Ja jums patik,man prieks,ja nē,tas nekas :)
Puteklis,tā mēģinājums būt!5
44
0
„Skrien ātrāk, skrien taču! Kustini savas kājas, ja gribi vēl kādreiz izjust kādu no lieliskajām sajūtām, ko spēj sniegt pasaule!” to teica mans iekšējais es, kas bija daudz pārliecinātāks un kareivīgāk noskaņotāks nekā es, es gribētu būt tāda pati kā viņa. Tas nozīmē, ka es, es pati tā pa īstam vairs neeksistētu. Nebūtu tās muļķīgās sarkšanas Džuliāna priekšā, stostīšanās un mīņāšanās, jo esmu izdarījusi ko muļķīgu, nebūs vairs tās sajūtas, bet es taču vienmēr esmu tā vēlējusies, lai šis komplekts pazustu, lai es būtu viena no tām kaķenēm, kurām piemīt elegance un kuras ar vienu gurnu kustību spētu apburt vīrieti tā, ka tas zaudētu prātu viņas dēļ.
Bet galvenais iemesls kāpēc es vēlos iemiesoties šīs kaķenes ķermenī ir tāds, ka Džuliānam tādas patīk. Viņš satiekas ar tādām kaķenēm, nododas intīmo skatienu spēlēs, atļaujas pieglaust viņu ķermeņus tuvāk nekā piedienība to ļauj, skūpstīt tik kaislīgi un reibinoši, ka sirdspuksti ir tik strauji itkā tu būtu noskrējis 100 kilometru maratonu dažās stundās. Jūs man jautāsiet, kā es to zinu? Vienreiz šo skūpstu izjutu, tas bija tik reibinošs un satraucošs, tāda sajūta kā amerikāņu kalniņos.
Reklāma
Bet šis skūpsts bija tikai vienu reizi, un nekad nav atkārtojies, jo viņš vērtē mani augstāk. Viņš ieskaita mani savu draugu kārtā, kas ir kā V.I.P. biļete uz pasaules smalkāko klubu. Bet es negribu būt tikai draugs, es vēlos būt kas vairāk, es vēlos būt tā meitene, kas silda viņa gultu, vēlos, lai viņš mani sakļauj tik cieši, ka grūti elpot, vēlos, lai viņš mani skūpsta tā, kā tās meitenes, ar kurām viņam ir tās karstās dēkas. Bet nē, es iegūstu tikai jauku un sirsnīgu draugu apskāvienu, kas varbūt ilgst 5 minūtes, bet neļauj just viņa ķermeņa siltumu un iekāri. Es iegūstu draudzīgu buču uz vaiga, par kādu labi paveiktu darbu. Bet jūs jau saprotat, ka es nevaru tā mūžīgi viņu slepus mīlēt. Mana sirds lūztinlūzt redzot viņu laimīgu ar citu meiteni. Jūs teiksiet, ka es esmu divkose, bet nē, es esmu viņa draugs jau 10 gadus, 5 no tiem slepus viņu mīlu. Es neuzskatu, ka tā ir divkosība, un ja jūs esat mīlējuši un neesat saņēmuši pretmīlu, jūs saprotat tās sāpes, ko es jūtu. Vis notika šādi:
Tā bija pēdējā skolas diena, vai mācību diena, kā jums labāk patīk to saukt. Džuliāns devās pie sava drauga uz kārtējo grāvēj ballīti, un, protams, viņš vienmēr ņēma mani līdzi. Parasti es pie viņa ierodos 30 minūtes ātrāk, lai pārspriestu visu, ko darīsim ballītē, mēs fantazējām par nereālām lietām, bet šoreiz es negāju pie viņa. Es sēdēju pie sava spoguļa un gatavoju sevi, gatavoju šim vakaram, dzīvei bez viņa. Šie vārdi skanēja tik šausmīgi. Tā būs mana vecā dzīve, vienmuļā un garlaicīgā, ko no vienas puses esmu vēlējusies atgūt, bet vai es tiešām to tik ļoti vēlos atgūt? Uz šo jautājumu nespēšu sniegt godīgu atbildi. Man patīk sev melot, bet sevi jau neapmuļķosi. Ātrāk vai vēlāk vis atklāsies. Īstenībā jau no paša sākuma viss ir skaidrs.
Izgāju no mājas, kad ballīte jau ritēja ar pilnu sparu. Gribēju ierasties nepamanīti, negribēju, lai kāds mani pamana, bet, zinot Džuliānu, tas noteikti nebūs tik vienkārši, jo viņš vienkārši pievelk cilvēkus, un to uzmanību. Bet man bija jāriskē. Man nebija izvēles. Ceru, ka veiksme būs manā pusē. Es ierados, kad ballīte ritēja pilnā sparā. Veiksme nebija manā pusē. Klusītēm pie sevis nolamājos: ”Bļāviens!” Viņš bija visur izmeklējies mani, viņš uztraucās par mani. Kāpēc viņam viss tā jāsarežģī?
Reklāma
Ieraugot mani, viņa seju pārņēma prieka pilns smaids, kas šo misiju padarīja vēl grūtāku. Pienācis man klāt, viņš mani apskāva un sacīja: „Magdalēn! Beidzot tu esi klāt! Tagad sāksies tik ballīte!” Es viņam paskatījos ar raižpilnu skatienu virsū un teicu:”Mums ir jaaprunājas,divatā”uz pedējā vārda liku uzsvaru,jo daudzas reizes viņu pavada viņa ‘meiteņu’ eskorts.
„Džulian man tev ir ,kas jāsaka” mana balss trīcēja, acis piepildījās ar tām nolāpītājām un nodevīgajām asarām, viņš skatījās mana sejā ar neizpratni un gaidpilnu skatu un tad es to pateicu ,”Es vairs nevaru būt tikai tavs draugs” iestājas klusums,mana sirds sitās tik spēcīgi pret krūtim,kad skrēju ara,ka tas sagādaja man fiziskas sāpes.Viss bija beidzies
Tev patiks šie raksti
