local-stats-pixel

Puskresla 24

6 1

Izgājusi ārā no daudzdzīvokļu mājas, tā pēkšņi kļuva tik tukša un auksta. Viņa paspēra dažus soļus uz priekšu nelielā parka virzienā. Pie strūklakas viņa redzēja stāvu- tas noteikti bija puisis. Varbut tas bija kāds maniaks ar ģitāru nakts vidu, bet tas izklausijas parak smieklīgi. Bet kautkāds neizskaidrojams spēks vilka pie viņa. Annija sakoda lūpas, lai uzsāktu sarunu.

-Sveiks svešiniek! Tu spēlē tik brīnišķīgi. Dzīvo netālu?

Puisis pavērās meitenē, uzsmaidija un piekrītoši pamāja ar galvu.

Viņi vairs nesarunājās. Svešinieks turpināja spēlēt, bet Annija klausīties, līdz negaidīti viņus pārsteidza lietus. Puisis nedomādams uzmeta Annijai savu jaku uz pleciem, paķēra viņas roku un vilka viņai nezināmā virzienā. Annijas galvā šaudijās dažādas domas: Kāpēc viņa iet viņam līdzi? Kāpēc agrāk nav viņu redzējusi? Kas viņā bija tik vilinoš?

Pēkšņi viņi apstājās pie mašīnas. Svešinieks iestuma viņu iekšā, sagrieza silto gaisu un Annija vairs neizturēja.

-Kā Tevi sauc? Un kāpēc nēesmu tevi agrāk redzējusi?

-he he, mani sauc Toms. Es dzīvoju blakus pilsētā, taču bērnību pavadiju šeit, pie parka. Reizēm patīk atbraugt šeit tumsā uzpēlēt, rodas tāda kā iedvesma. Kur Tu dzīvo? Aizvedīšu Tevi mājās, savādāk galīgi izmirkusi esi.

-Vispār ierados šeit uz ballīti pie draugiem, mana jaka palika tur.

-labi, piebrauksim, un tad aizvedīšu mājās, sarunāts? tkai nebaidies.

-Labi, oky.

Piebraukuši pie Edgara mājas, Annija uzskrēja augšā, paķēra jaciņu, taču neredzēja Mārīti. Nodomāja, an jau izgājusi uzsmēķēt.. Ejot lejā, saprata,ka viņai taisnība. Mārīte ar Edgaru, turot rokās kokteiļu glāzes smeķēja.

-Mārīt, es braugšu mājās, pirmīt galīgi izmirku lietū-

-Ar ko tad Tu braugsi nakts vidū? - viņa pasmējās.

Annija tikai pasmaidija un devās uz Toma mašīnu. Tikai tagad viņa pamanija,ka tas bija skaists, melns bmw. ieraususies mašīnā, viņa pamāja pārītim.

Edgars to ieraugot , aizsvilās, vilka Mārīti atpakaļ uz dzīvokli, vairāk Annija neredzēja. Toms tikai šķībi noskatijas, bet neko neteica. Viņi bija jau pie Annijas mājas.

-Varbūt varu palūgt tavu numuru? Butu jauki kādreiz Tevi vēl satikt.- Toms visai kautrigi jautājā.

-Ar lielāko prieku satiktu Tevi vēlkādreiz.- un viņi apmainijās ar numuriem.

-Man tev kas jāsaka- Toms iesāka, ieskatijos viņa nu jau skumjajās acīs, Aizdedzis cigareti, viņš iesāka

-.....

6 1 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 4

0/2000

Tik labs stāsts... Intrigass... mmmm... Ar nepacietību gaidu turpinājumu!

1 0 atbildēt

Kaut kā dīvaini... satiek kaut kādu zēnu ,ar kuru pat normaali nav runājusi un jau kāp mašīnā un kaut kur brauc. :D

0 0 atbildēt
Atbraugt - nopietni, Tu ņirgājies? Kaut kā neptīkami lasīt tekstu, vajag kaut kādu tēlainību, itkā interesants saturs, bet nepatīkami rekstīts, padomā par to.
0 0 atbildēt