"Plušķainīša dienasgrāmata".
"Plušķainis un viņa tēvs"
20. aprīļā vakarā, Plušķainis saņēma palīgā zvanu no viņa tēva, kurš bija aizsēdējies pie paziņas 3 kvartālus tālāk, bet tie paši 3 kvārtāli atpakaļ viņam bija pa grūtu. Tapēc Plušķainītis, varonīgs un suņa drosmes barību sarijies, devās viņam pakaļ. Tipinot pie tēva, viņa ausīs skanēja AC/DC - Back To Black, kas ir viena no viņa mīļākajiem rejamdziesmām, un protams pa ceļam, lai ceļš tomēr būtu produktīvāks, pabaroja savu vēzīti ar kārtējo Chesterfield devu... Tā nu viņam ceļš līdz tēvam pagāja nemanāmi, kā arī produktīvi, jo vēzītis bija pabarots..
Ticis līdz tēvam, viņš pat nepaspēja novilkt savu pavasara kažociņu, kad jau nama māte steidza pretī ar 40% drosmes dziru, kas bija sajaukta ar vīnogu suliņu un kurš jau bija ieliets trauciņā... Nesteidzīgi lakājot šo drosmes kokteili un ievelkot kādu dūmu, laiks pagāja nemanāmi. Bet tad notika, kas neticams. Pie sliekšņa parādijās Viņa, kas viņam lika tecināt ne vien vienu siekaliņu, protams Plušķainis neizturēja, un viņs uzrunāja Viņu.. Sarunas raisijās visnotaļ daudzsološas, bet tā kā jau pulkstenis rādija otru nakts stundu, viņam vajadzēja doties ar tēvu projām, jo viņa tēvam no rīta bija jāsteidzas uz darbu suņa būdā, jo viņš taču ir kārtīgs sargs. Bet pirms tam Plušķainītis paspēja ar Viņas apmainīties ar numuriņiem, kā arī sarunāja saostīšanos, kas notiks dažas dienas vēlāk..
Tā nu Plušķainis sarējis uz tēvu par slikto uzvedību, piesēja viņu saitītē, lai varētu vest viņu uz mājām.. Ceļš uz mājām nebija tāls, tikai nieka 3 kvartāli. Bet Plušķainīša tēvs, drosmes dziru sadzēries, izdomāja mētāt krutumu uz visām pusēm, kā rezultātā gājām caur iecienītu gopņiku tusiņu vietu naktīs, kas ir pamesta armijas daļa. Bet, vai nu par laimi mums vai tomēr par laimi gopņikiem, nevienu gopņiku nesastapām. Ceļš uz mājām pagāja ilgāk nekā, kad Plušķainis gāja tēvam pakaļ, bet tomēr diezgan ātri. Protams, tikuši abi mājās, abi arī pēc neilga laiciņa atlūza.
Turpinājums sekos...
