Plūdi... 38

Trešā sērija - Bez ierunām

Viņa nososdoši pamāja ar galvu, un aizgāja uz māju, savākt savas mantas...

Loveisdarkness nu bija prom, tomēr viņa nepadomāja, ka vajadzētu pamodināt ļaļaku, lai ļaļaka iet līdzi viņai, tāpēc ļaļaka vēl ar vien gulēja.

Pamostoties ļaļaka bija lielā izbrīnā, kur atrodas. Viņa uzreiz piecēlās no dīvāniņa, uz kura viņa gulēja, uzvilka drēbes, kas stāvēja skaisti salocītas uz zemes, un gāja. Tiesa tur, kur acis rāda, jo ļaļaka nezināja, kas ar viņu ir noticis, un kāpēc pamodusies svešā mājā.

Viņa, gluži kā Loveisdarkness pirms tam, nonāca koridorā, un jau grasījās vērt vaļā durvis, kad pēkšņi viņa izdzirdēja kādu balsi.
 Tā teica - Ļaļak? Tu tur esi? -

Ļaļaka bija ļoti nobījusies, no savādās balss, tāpēc atkāpās no durvīm, paķēra vāzi, kas stāvēja koridorā uz grīdas, un ieskrēja viesistabā, kas veda tieši uz koridoru.

Viņa ieraudzīja kādu ļoti simpātisku vīrieti, stāvam viņai priekšā, un ļaļaka uzreiz sajutās labāk, un nomierinājās, tomēr viņa pat iedomāties nevarēja, ka šis, pēc skata simpātiskais, inteliģentais, labi ģerbtais un koptais jaunietis, ir viņas draudzenes Loves tā nīstais DEMENS ANIMUS.

- Kur es esmu? - Nodomāja Sasha Aleksandrs, atverot acis.

Visapkārt tikai baltas sienas, kāda sistēma, un aizmidzis vīrietis. Aleksandrs bija slimnīcā.

- Kapēc es te esmu? Kas notika? - Aleksandram galvā šaudījās miljoniem domu, kuras pārtrauca kāda māsiņa, kas ienāca Aleksandra palātā.

Pie viņa gultas bija sarkana podziņa. Māsiņa to nospieda, un sāka runāt. Visas skaņas bija izplūdušas, Sasha slikti dzirdēja, kad pēkšņi viņš sajuta šausmīgi smalku un augstu skaņu ausīs.

Viņš sāka kliegt, un kratīties, viņam bija lēkme.

- Ak Dievs? Ko darīt? - Māsiņa neko nesaprata, kad palātā ienāca ārsts, un kaut ko iešļircēja Sasham Aleksandram. Viņš momentā nomierinājās, redze kļuva saprotama, dzirde atkal nostabilizējās, un Sasha gulēja mierīgi.

- Kā jūs jūtaties? - Jautāja ārsts Aleksandram.

- Diezgan labi. - Klusītiņām atbildēja Aleksandrs.

- Labi, es tagad jūs nedaudz pārbaudīšu, bet jūs guļat mierīgs. Sarunāts? - Noteica ārsts, un Sasha piekrītoši pamāja ar galvu.

-----------------------------------------------------------------------

-----dx

Tikmēr ļaļaka un DEMENS ANIMUS pusdienoja. Ļaļakai bija iepaticies DEMENS. Viņam bija jauks rakturs, un viņiem bija daudz kā kopīga. Sarunas raisījās, kā uzburtas. Abi jaunieši ļoti labi sapratās.

Ļaļaka - Mmm, ļoti garšīgi, A, aa... -

- Kas vainas? - Atbildēja DEMENS.

- Es vienkārši nezinu, kā lai tevi uzrunā. Tu zini manējo vārdu, bet es tavu nezinu. - Ļaļaka noteica.

- ANIMUS. DEMENS ANIMUS. -

- Ko? Nevar būt! - Ļaļaka izbrīnīta noteica. - Nu tas vienkārši nevar būt! DEMENS ir nekārtīgs, najuks, un noteikti tik labi gatavot nemāk. Tā ir kāda izjokošana? - Ļaļaka vel ar vien bija pārsteigta.

- Nē, es tiešām esmu DEMENS. Es jau saprotu, ka Love par mani ir sastāstījusi daudz slikta, bet tāds es esmu tikai viņas acīs... - Atbildēja DEMENS, tomēr ļaļaka neļāva viņam pabeigt.

- Ak tad jūs mūs izglābāt? Jūs paglābāt mūs no naves DEMEN? - Ļaļaka izbrīnīta jautāja. - Laikam jau jūs neesat tāds neģēlis, kā es par jums zinu, no Loveisdarkness mutes. Jūs esat ļoti jauka persona. -

- Paldies, bet jūs jau laikam tagad gribesiet iet prom ļaļaka, pēc skarbās patiesības uzzināšanas? - Sarūgtināts jautāja DEMENS.

- Nē! Tieši otrādāk! Es palikšu, bet jūs man izstastīsiet, kā jūs mūs izglābāt. - Ļaļaka vairak gribēja uzzināt, tāpēc nolēma palikt DEMENA mājā.

Ļaļaka nesaprata, kāpēc Lovei nepatīk DEMENS ANIMUS. Viņš taču bija tik jauks, gādīgs, un izglāba viņu dzīvības. Ļaļaka uzkatīja, ka Lovei ir jābūt ļoti pateicīgai DEMENAM, tomēr viņa nesaprata, kāpēc Lovei, DEMENS nepatīk.