Pienenes (12)2

Bija nakts vidus, kad pamodos. Miks klusi gulēja blakus. Mans ķermenis bija pārguris, bet prāts skraidīja kā zem pamatīgas kokaīna devas. Es dzirdēju, kā laukā līst lietus. Izlietnē pilēja ūdens. Lai gan es biju nomodā, es biju paralizēta. Mani pirksti sakļāvās ap satīna gultas veļas malu un nagi iecirtās zīdainajā audumā. Es gribēju piecelties, bet šķita, ka esmu iesalusi uz vietas. Es nespēju pat pagriezt galvu, lai Mikam pateiktu, lai mani uzmodina. Aizvēru acis. Un atkal redzēju to, kas mani šonakt mocīja.

Es redzēju sarkanas-zilas-baltas gaismas.

-Vai viņa ir dzīva?-

-Mis, mis,-

-Palaidiet mani, es esmu viņas māte!-

-Kā tu to varēji izdarīt?

Sarkana gaisma pārlija pāri citām. Es atvēru acis un man priekšā sagruva atlikušās stikla lauskas, kas iedūrās manā rokā. Tā nedzīvi gulēja man priekšā un es pat nejutu, kā gabaliņi noskrāpē ādu. Es atkal aizvēru acis un jutu siltumu plūstam cauri matiem.

-Mums ir jāatlauž mašīna!- kāds kliedza. Es centos pagriezt roku, bet nespēju.- Tur ir vēl viens cilvēks!

-Mis, mis,- kāds sauca. Es sāku raudāt. Aizžmiedzu acis un sāku klusi raudāt. Ar brīvo roku es atvienoju savu drošības siksnu un atguvu varu pār plaušām.

Piespiedu sevi pacelt galvu.

Es redzēju sarkanas-zilas-baltas gaismas.

Mani pamodināja kafijas smarža zem deguna. Es pavēru acis un, atceroties sapni, instinktīvi aizsedzu acis. Kad noņēmu plaukstas no sejas, man no gultas pretim raudzījās Miks. Kurš izskatījās pavisam mundrs un ar labu noskaņojumu.

-Labrīt,- es aizsmakušā balsī teicu un ar prieku pieņemu krūzē ielieto kafiju.- Cik..cik pulkstenis?

-Septiņi no rīta,- Miks atteica un iekoda lūpā. Bet tad piepeši nomainīja sejas izteiksmi.- Vai tu bieži naktīs runā?

Es aizklāju muti ar krūzi un paraustīju plecus. Nav tava darīšana. Daļa manis sacīja. Bet Mikam tas nebija jādzird. Viņš nebija vainīgs.- Ko es teicu?-

-Neko nesapratu, tu drīzāk vaidēji,- viņš pastāstīja. Es tikai pamāju ar galvu un turpināju dzert kafiju.- Šķiet, tu negribi par to runāt..

-Tev pareizi šķiet,-

-Hm,- Miks nomurmināja,- Tev viss labi? Tu neesi garastāvoklī.-

-Es neizgulējos, šķiet, vakar piedzīvoju miega paralīzi.. un tad tas murgs..- es novaikstījos. Miks ar pacietību un interesi klausījās manis teiktajā,- Vienkārši,- noriju siekalas,- Neņem galvā.

-Es saprotu,- Miks atteica,- Varbūt kūka brokastīs tomēr būs labs risinājums?- viņš ar smaidu vaicāja un piešķieba galvu.- Ko tu saki?

Es pasmaidīju un, sajutusies neveikli par savu negatīvo izturēšanos, saviju mūsu pirkstus.- Es saku, paldies.

Miks pasmaidīja plašāk.

-Runājot par šo..- es ar skatienu norādīju uz mūsu rokām,- Vai.. vai mēs tiekamies? Vai mums ir dienesta romāns? Vai šis bija vienas nakts sakars?- es murmināju. Mūsu elpas bija vienīgā skaņa telpā. Tikai ieklausoties es dzirdēju, kā virtuvē klusi pa radio skan Toma Odela dziesma “Another love”. Satīra bija vienreizēja.

And I wanna kiss you, make you feel alright

I'm just so tired to share my nights

I wanna cry and I wanna love

But all my tears have been used up

-Runājot par šo,- Miks beidzot teica un pacēlis manu roku, pielika pie lūpām.- Dienesta romāns šis nebūs un vienas nakts sakars ne tik. Es teiktu.. laiks rādīs..- viņš uzgaidīja manu reakciju,- Kā tas skan?

-Mums kaut kas varētu sanākt?- es samiedzu acis, nebūdama pārliecināta.- Vai tā to saprast?

Miks piesēdās man tuvāk un uzlika roku man uz vaiga.- Tu man patīc, bet es nezinu, kas notiks tālāk. Iespējams reiz es tev lūgšu kļūt par manu meiteni.. varbūt mēs paliksim draugi..- viņš paraustīja plecus.- Agnese, mēs divu stundu laikā kļuvām par partneriem seksā. Man patīk ar tevi gulēt. Un es zinu, ka tev patīk gulēt ar mani,- viņš nervozi iesmējās un pievērsa man savu skatienu,- Tāpēc es gribu mēģināt,- viņš paliecās tuvāk un viegli noskūpstīja manas lūpas.

Intereses mākta, es ļāvu savai mēlei ieslīdēt viņa mutē un vīrieša rokas apķērās ap manu vidu. Viņš ar svaru uzliecās man virsū, es automātiski atgāzos spilvenos, gatava tikt iegūta. Viņš ievilka gaisu plaušās un pārmetās pie mana kakla, liekot kaisles viļņiem pārskriet pār ķermeni. Piepeši, galva šķita kā izsvēpēta. Nebija ne domu, ne jūtu. Tikai iekāre.

Ieķēros segā un klusi vaidēju, cenšoties savaldīties no sajūtas, kā Mika lūpas skraidīja pār manu kaklu.

Viņš mani grib. Balstiņa manī kliedza. Un es gribu viņu. Kāda nozīme, kas notiks rīt.

Miks viegli pacēla mani uz augšu, lai novilktu kreklu un ar lūpām aptvēra manu krūtsgalu. Straujā gaisa maiņa un jaunās sajūtas, lika man atliekt galvu un izliekties līkumos. Mika rokas mani noturēja vietā un es pamanīju, ka viņš vēro, kā mani noved. Es iekodu lūpā un aizžmiedzu acis. Sasodīts.

Viņa lūpas un mēle kairināja krūti, liekot visai manai pavēderei kņudēt.- Mik..- es ievaidējos, bet nespēju teikumu pabeigt. Viņa lūpas pārslīdēja manai nabai. Es instinktīvi izliecos pretī viņa lūpām. Es zināju, ko viņš darīs. Vien doma par to lika man svaidīties. Es zināju, ka es neizturēšu. Es nebiju situācijas noteicēja.

Viņš bija.

Un tad viņa mute viegli pieskārās..

-Nē, nē,- es ievaidējos un centos pieslieties, bet viņš mani noturēja vietā.- Nē.. lūdzu..

-Ļaujies,- Miks nomurmināja, pieliecies pavisam tuvu manām apakšbiksēm.- Aizver acis..

-Es neizturēšu,- es sūdzējos un atgāzos spilvenos. Saķēru matus pirkstos un centos nomierināt elpu, bet sirds gaudoja kā negudra. Un tad es to sajutu. Mans kliedziens pāršalca telpu. Uzliku sev spilvenu uz galvas un centos piespiest ķermeni nekustēties, bet bija par vēlu. Zemapziņa ņēma virsroku un es sajutos tā, it kā sastāvētu no tūkstošiem kristāla ziedlapiņu. It kā es būtu dieviete. Mana pavēdere patīkami kņudēja un pār lūpām viena aiz otras lauzās baudas vaidi. Atgāzu galvu, iekodu lūpā, tik stipri, ka tā teju sāka asiņot un ar rokām viegli pieskāros Mika matiem.

Es aizvēru acis un jutos kā mākoņos. Un tad, pavisam tuvu, Mika mute sasniedza punktu, kas lika man nekavējoties piedzīvot tūlītēju orgasmu. Es jutu, kā trīc ciskas un kājas. Aizvien tverot pēc elpas, es pieslējos sēdus un uzmetu neticīgu skatienu vīrietim, kas izskatījās neticami pašpārliecināts. Es pasmaidīju un viņš pārliecās man pāri viegli noskūpstot man vaigu. Es piepeši sajutu no viņa savu smaržu un pasmaidīju plašāk.

-Paldies.. man to vajadzēja,- es baudkāri noteicu un uzliku roku viņam uz vaiga. Pagriezu viņa seju pret sevi, un, nekaunoties par neko, piespiedu savas lūpas viņējām. Tās aizvien bija siltas un saldi sāļas. Tad tā es garšoju..?

-Mmm..- viņš novilka un mazliet atrāvās.- Bet es vēl neesmu beidzis..

-Ak..-

-Pagriez dibenu.- viņš koķeti noteica. – Lūdzu?

-Paldies,- es noteicu, tomēr pagriezos. Atlaidu seju spilvenos, gaidot viņa tvērienu, taču tā vietā sajutu skūpstu sev uz muguras.- Mm…- es nomurmināju un pievēru acis.

-Ja tev sāp, saki..- viņš piekodināja, iekams ieguva mani otrreiz..

Pie šī varētu pierast..