Sveiki! Sen neesmu licis rakstus ar saviem stāstiem, kā biju ieplānojis. Toties šodien gribēju ielikt rakstu ar savu dzejoli. Šo es sarakstīju jau kādu laiku atpakaļ. Gribētu zināt, ko jūs par to sakat.
pa mājiņas skursteni dūmi kūp,
pie mājiņas kāds vīriņš -
skumjām acīm apkārt lūr.
viņš tikai bēdas jūt,
jo vēl aizvien
par tevi viņam rūp.
un nodarītā dēļ
viņš prātā lēnām jūk.
jā, tas vīriņš esmu es,
kas grib tev piedošanu lūgt,
bet dažkārt ir vēl grūtāk lūgt
kā kailām rokām
ērkšķu krūmu plūkt -
ar visām saknēm
tā, ka zeme ap to drūp.
diemžēl,
ne vienmēr sanāk panākumus gūt,
bet esmu gatavs roku ziedot -
Lūdzu piedod!
