Jūriņ, māmiņ,
Aijā mani savās viļņu rokās,
Dziedi savu viļņu šalku dziesmu,
Mūžam tavās rokās,
Laimīga būs mana sirds,
Šūpo augšā,
Šūpo lejā,
Kāda kaija pievienosies tavā dziesmā,
Un krabīts arī,
Kāds gliemežvāks atvērs savu māju
Un laipni aicinās ciemos,
Varbūt palikt man par pērļu feju,
Tad mūžam jūrā dzīvot spētu,
Katru rītu,
Kad gliemežvāks vērtos,
Visas jūras radības,
Es sveicināt tad spētu,
Mirdzēs mani pērļu spārni,
Lidošu pretī saulei, mēnesim,
Un uz viļņa mirdzēšu,
Mūžam jūras māmuliņa,
Aijās mani,
Mūžam.
