5

 102  0

Atkal dažas pārdomas, kas izteiktas manās vārsmās.

*

Man - tikai gliemežvāki saujā,

Un sirds kā vienmēr klusu taujā

- Kur spožās pērles palikušas?

*

- Vai tās ir kādam rotā vērtas,

- Varbūt tās cūkām silē bērtas?

Man - tikai gliemežvāki saujā.

***

Bet katrā gliemežvākā reiz pērle mājoja,

Ko negaidīta vētra no dzelmes skaloja,

Tad nokļuva pie gliemežvākiem manā saujā.

*

Tās lasītas ir ilgi - gan rītos miglainos,

Un vēlās vakarstundās pie jūras saulrietos.

Man šodien gliemežvāku nu jau pilna sauja.

*

Kad jauna pērle atkal kādam rotā vērta,

Man paliek atkal tikai vāks - tā pērles čaula

Pie citiem gliemežvākiem manā saujā.

*

Ar pērļu rotu kaklā cilvēks paliek salts

Un saltu ļaužu vidū tam jau uzklāts galds.

Bet man joprojām mani gliemežvāki saujā.

*

Nemest pērles cūkām - tik sen jau pasacīts,

Jo cūkas samīs kājām, pats varbūt tiksi saplosīts.

Vēl ciešāk spiežu gliemežvākus savā saujā.

*

Tā turu savus gliemežvākus atkal cieši saujā.

Varbūt, ka kāda nosalusi pērle siltuma vēl alkst;

Varbūt, varbūt, ka pērļu rotas valkātājam arī salst?

*

Vērsim kā pērles labus vārdus, tā mums silta rota būs.

Dāvāsim šo jauno rotu - abiem varbūt siltāk kļūs!

Bet šodien saspiežu es ciešāk savus gliemežvākus savā saujā.

*

Gan jau kāds sapratīs, gan jau kāds apsmaidīs, bet manus ieradumus par visu uzrakstīt atkal kādu pantiņu, nemainīs.

Komentāri 5

0/2000
Ja,gliemeži prastu lasīt,viņi,tagad raudātu par tavu romantiski skumjo dzejoli par gliemežvākiem!!!
 4  0 atbildēt

Ne ko piebilst, neko atņemt. Kā vienmēr labs, man patīk.    

 4  0 atbildēt

Labi sanāk  

 1  0 atbildēt

      

 0  0 atbildēt