čau, nu jau divdesmitā nodaļā.
JA gribi vari sekot twittera-->https://twitter.com/#!/WOLF132435
Divdesmitā nodaļa
Visapkārt līķi, tie bija samesti kaudzes. Kāds tālumā agonijā kliedz. Tālumā deg mežs. Nē, tur varbūt vel ir vilki. Es metos skriet uz turieni. Nezinu no kurienes man priekšā izskrien Džeiks. Viņš pienāk klāt un pieskaras manai rokai. Tā, it kā nekas nebūtu noticis.
E., kur tu biji, kādēļ tevis nebija alā? – viņš jautā tā, it kā nekas nebūtu noticis.
Novāc rokas vampīr-vilk,- es domās pilnā kaklā bļāvu. Kā viņš tā var runāt, pēc visa notikušā?
Evij, es neesmu vampīr-vilks, esmu vilks. Tavs Džeiks, paskaties man acīs,- es jutu, kā viņš skatās uz mani, es nespēju paskatīties viņam acīs. Ne pēc tā visa. Viņš pieskaras manai sejai. Viņa rokas ir siltas, taču man likās ka vampīr-vilkiem tās ir aukstas. Labi, mainīsim uzskatu ka vampīr-vilkiem ir aukstas rokas. Viņš paceļ manu zodu augšā, tā, ka skatos viņam acīs. Džeika acis, tās ir tādas pašas, kā atceros. Varbūt tā ir kāda vampīr-vilku blēdība? Manas domas krasi mainās, tad, kad Džeiks mani noskūpsta. Visi mani aizspriedumi pazūd, tie izkūp gaisā.
Bet kas ir tas, kas mani sastapa vampīr-vilku pasaulē, un sāpināja mani? - es jautāju Džeikam.
Vampīr-vilki māk kopēt cilvēkus, tie spēj vienā mirklī būt vampīr-vilki, otrā - cilvēki, - viņš man atbild. Mūs ir pamanījis bariņš vampīr-vilku un tie sāk kustēties uz mūsu pusi, viņiem par nelaimi, mēs viņus arī ieraugam.
Ar Džeiku sadevušies rokās dodamies iekšā mežā, ieejot tur nav iesmu. Man tikai likās, ka tur ir liesmas? Džeiks, laikam, saprot to ka, es nesaprotu, kas šeit notiek.
Liesmas ir tikai vampīr-vilkiem, un mums vilkiem pa gabalu. Ieejot mežā vampīr-vilki sadeg, bet mēs paliekam dzīvi, jo tā ir vilku aizsargbarjera no vampīr-vilkiem, no šādiem uzbrukumiem, - viņš man paskaidro. Mēs dodamies dziļāk mežā, meklēt atlikušos vilkus.
***
Mēs esam atraduši tikai Džeika brāli un māsu, visi pārējie vilki ir gājuši bojā. Es neieredzu vampīr-vilkus, es viņus ienīstu ar katru sava ķermeņa šūnu.
Mēs četri, sadevušies rokās atgriežamies vilku pasaulē. Mums jāsāk gatavoties vampīr-vilku uzbrukumam, jo mēs esam četri, bet mūsu ienaidnieki, tikai nieka daži tūkstoši vampīr-vilku Ar šo dienu esam nolēmuši sāk cītīgus treniņus. Vēl, mani, no šodienas mācīs vilku vēsturi, lai es ko zinātu par viņiem.
***
Vēsture skolā man likās garlaicīga, taču vilku vēsture bija kaut kas, nākošajā rīta es tā prātoju pēc pirmās vēstures stundas.
Sākoties vēstures stundai, man likās, ka es aizmigšu. Drošībai, lai neaizmigtu, līdzi biju paņēmusi MP4. Kāda laime, ka man tāds ir! Sākās vēstures stunda, vēsturi man mācīs Dace. Mēs no sirds aprunājāmies, apspriedām pašreizējo situāciju un sākām mācības.
- Sāksim ar to, ka vilki, tādi, kā mēs, radās pirms cilvēkiem. Mums ir saglabājušies tikai daži sienu zīmējumi. Pirmie zīmējumi parādijās cilvēku pasaulē, tie, ko viņi uzskata par pirmatnīgo cilvēku rakstiem, patiesībā ir mūsu seņču raksti, – Dace man stāsta.
- Bet no kā mēs radāmies, ja bija izmiruši dzīvnieki, un daži citi dzīvnieki, laikam, bija izdzīvojuši? - es vaicāju Dacei. Izrādas, ka skolā vēstures stundā neesmu gulējusi.
- Uz zemes mainījās klimats, sāka palikt siltāks. Attīstijās augu valsts. Patiesībā mūsu vēsturei ir liela saistība ar vampīr-vilkiem. Mēs radāmies reizē, kad uz zemes nokrita milzīgs asteroīds, pēc sadursmes sekām radāmies mēs. Par to īsti mums arī nav saglabājušās liecības, - Dace man atbildēja. Viņa piecēlās un aizgāja, tas nozīmē, ka pirmajai stundai pietiek? Es nesapratu. Nākamā nodarbība man ir fiziskais treniņš, faktiski vēsture un treniņi ir vienīgās nodarbības manā sarakstā.
