čau nu jau vienpadsmitā nodaļa. Prieks par tiem kas lasa šõ darbu. Izsakiet lūzu kritiku lai varētu pilnveidot nākamās daļas. Varat arī rakstīt nākamo nodaļu tēļu vārdus.
Vienpadsmitā nodaļa.
Izvēle.
Pēc līnijas beigām devāmies uz klasēm. Sevi es nomocīju ar visādām muļķībām. Cik gadu viņiem ir? Vai viņi arī zina kas es esmu? Labi ka šodien tikai septiņas stundas. Līdz septītajai stundai es prātoju par vilkiem un diviem vai trim, nezinu kā nosauc jauniņos. Bet nu sauksim viņus par trim jauniņajiem. Tātad viņi ir trīs vilki, iespējams, viņi atceras mani (bet nu protams bet nu jā, vilku pasaulē viņi maina vārdus, tātad ar kādu no viņiem es jau esmu runājusi) Kas ir Andreo , cilvēku dzīvē? Tik daudz neatbildētu jautājumu, pulkstenis arī , kā par spīti kustējās lēnām, nosēžot skolā līdz sestajai stundai, man likās, ka man galva uzsprāgs. Jābeidz sevi šaustīt. Nākamā stunda man ir sports, pie velna visu - bastoju.
Devos ārā no skolas, neviens man nepievērsa uzmanību, labi ka tā. Stundas bastoju tikai kādu ceturto reizi. Iekāpu mašīnā, un devos prom no skolas. Kāds iekšējs spēks mani vilka uz mežu.
Novietoju mašīnu ceļmalā un devos uz vietu kur koki paliek arvien biezāki, tātad uz viduspunktu. Nonākusi tur , manīju ka neesmu viena. Tur bija Džeiks! Pieejot tuvāk redzēju ka viņš ar kādu runāja, iespējams, ar melno vilku- savu brāli/māsu.
Es esmu noslēpusies starp trīs eglēm, es nolemju iziet ārā no savas slēptuves.
-Čau E.!- man saka Džeiks.
-Čau Džeik!- es saku Džeikam- Čau! – un pagriežos pret melno vilku. Tas ir tas pats vilks, kas man metās virsū un iekoda.
- E., būs labāk ja paliksi kur esi un tālāk neiesi, man ar tevi vajadzēs parunāt vēlāk.
-Labi Džeik!
Viņš ātri ko pasaka melnajam vilkam, un tas aiziet. Mēs esam palikuši divatā, nomaļā vietā, kur neviens mūs nemūžam neatradīs. Man laikam viņš patīk, šāda doma izjoņo caur manu prātu vismaz desmit reizes. Es mēģinu nesarkt un nomierināties.
-Džeik, ko tu gribēji man teikt?- es lēnām un uzmanīgi vaicāju.
-E., tu jau zini ka es arī esmu vien no viņiem, bet tu arī. Un tu esi īpaša. Tagad tev būs ja izvēlas būt par vilku vai cilvēku un dzīvot varēsi tikai vienā pasaulē.
-Un kas būs ja es nedzīvošu vilku pasaulē?
- Tu , iespējams mirsi, jo mēs varam izdzīvot tikai savā pasaulē.
-Bet mani vecāki un brālis, kas man ir jāsaka viņiem ? Esmu vilcene, un es laižu dzīvot uz viņu pasauli?- pēdējo teikumu izkliedzu gandrīz histēriski.
-Tavi audžu vecāki jau zina ka tu esi viena no mums, tavs brālis, khm arī drīz kļūs par vienu no mums, jo tavi īstie vecāki dzīvo vilku pasaulē, bet tavi audžu vecāki zina par to pasauli bet viņi nav vilki.- viņš pienāk klāt saņem manu plaukstu un ieskatās man acīs. – Bet skola?
-Ja tu dosies uz vilku pasauli , tad tu mācīsies mūsu skolā, kur tev mācīs visu tev nepieciešamāko.
-Nu takā mirt es negribu un netaisos to darīt, tad ja es dodos uz vilku pasauli, tikai vai es varētu doties izbraukumā ar vecākiem , pēdējo reizi?-es viņu ļoti stipri samīļoju.
-Jā, un ja tu mani neatlaidīsi uz turieni dosies ar beigtu vilku!- viņš pasmejas, paņem manu roku, un mēs dodamies uz alu. Ieejot alā liekas it kā mēs būtu tajā pašā pasaulē ,un vienlaikus atrastos citā.
Aprodot ar gaismu kas ir alā ieraugu ka tur ir vēl divi vilki, un tad es paskatos uz leju un ieraugu ka es arī esmu vilks.
Balta vilcene- Džeika māsa.
Melnais vilks- Džeika brālis.
Andreo - Džeiks.
Esmu šokā. Es mēģinu bēgt, es aiz satraukuma nespēju atrast izeju. Un tad es jūtu, ka es krītu.
Vilks vilka vilka vilku. Saprati? 