http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-3/709048
- Labdien, - pieklājīgi sveicināju Annu - Lūkasa mammu. Un, jā, es spēju būt arī pieklājīga, dažreiz. Uzsmaidīju sievietei un novērsos. Atkal jau pamanīju žēlastību un man to nevajag. Tiešām. Tas jau sāk tracināt.
- Mamm, tā ir Nataša. Atceries, es tev jau par viņu stāstīju, - Lūkass sacīja un plati pasmaidīja. Es jau būtu sakautrējusies, kad to teiktu, bet viņš tik smaida.
- Ak, jā, pareizi. Nu, Nataša, nāc, tev jāpaēd, Lūkass, tev arī, - Anna teica un ievilka mani virtuvē. Lūkass sekoja un piesēdās pie galda, kur jau bija salikts ēdiens - kartupeļi, karbonāde, salāti, piens. Garšīgi, bet kaut kas man te nepatīk.
- Paldies, bet es jau paēdu, - atteicos. Nu, īstenībā neesmu ēdusi vairāk kā 24 stundas, bet tas jau normāli. Un man ātrāk vajag parunāt ar Lūkasu divatā. Man viņam ir jautājums.
- Nekādas atrunas un tagad, ēst, - Anna stingri noteica un es apsēdos pie galda. Anna man atgādina mammu, tādēļ viņai pretī runāt es nespēju.
- Labu apetīti, - viņa novēlēja un pazuda no virtuves, atstājot mūs ar Lūkasu divatā. Viņš jau ēda, bet es nemaz netaisos skarties ēdienam klāt.
- Tak, ēd, - Lūkass mudināja. Nedroši paņēmu rokās dakšiņu un nogaršoju salātus. Vēders baudā un apmierinājumā noburkšķēja, tikai žēl, ka es tikai nogaršoju un vairāk par to neēdīšu. Noliku dakšu malā un pievērsos Lūkasam, kurš tik gremo ēdienu.
- Tu savai mammai stāstīji, ka esmu kaut kāda bomze? - jautāju tieši. Lūkass aizrijās ar karbonādes gabaliņu, bet beigās to izklepoja.
- Nē, kāpēc tu tā domā? - viņš jautāja.
- Nu, viņa tā pret mani izturas, - atteicu un piecēlos.
- Nataša, - Lūkass uzsauca, kad jau biju pie ārdurvīm.
- Uzredzīti, - uzsaucu un izgāju pa durvīm, aiz sevis aizcirtu durvis un skrēju.
Tikusi līdz mežam apstājos un paslēpos koka ēnā. Ārā pārāk karsts, lai skrietu un nēsātu treniņbikses un džemperi, bet es taču par to nepadomāju. Apsēdos uz zemes pie koka un plūkāju zāli.
- Nataša, ak Dievs, - man priekšā parādījās aizelsies Lūkass. - Es tā neteicu savai mammai, es zvēru, - Lūkass pielika kulaku pie sirds. Gribēju jau pasmieties, jo tas tiešām izskatījās nedaudz smieklīgi, bet es noturējos.
- Man gan tā neliekas, - sacīju.
- Neuztraucies, mana mamma tāda ir pret visiem, - viņš centās mani pārliecināt. - Šausmas, kā tu vari izturēt šo sauli? Un vēl trenuškās? - puisis jautāja un novilka savu kreklu.
Kā atbildi paraustīju plecus un piecēlos kājās. Žēl, ka es nevaru tā novilkt savu kreklu, nebūtu tik karsti. Bet vismaz džemperi varu novilkt, lai nav tik karsti, tāpēc to arī izdarīju un paliku savā krekliņā, kurš ir uz lencītēm un apspīlēts. Džemperi pakarināju uz kāda zara un piecērsos puisim.
- Tev ir karsti, vai ne? - jautāju. Viņš pamāja ar galvu. - Tad ej peldēt, es pagaidīšu, - norādīju uz upi. Lūkass nevilcinājās un ieleca upē. Pasmējos un uzlocīju treniņbikses līdz celim. Iebridu upē un pabradāju pa krastu, līdz tiku apšļakstīta. Slapja pagriezos pret Lūkasu, kurš smīkņāja stāvēdams netālu no manis.
- Idiot, man tagad jāiet mājās pārģērbties, - bļāvu.
- Nevajag, izžūsi, - Lūkass sacīja un mani vēlreiz apšļakstīja.
- Idiots, - noburkšķēju. Nu, vairs nav ko zaudēt. Ievilku elpu un ielecu ūdenī. Es tāpat biju slapja un mājās vajadzēs aiziet. Šodien ūdens ir aukstāks nekā vakar. Nu, jā, kā nekā ir tikai rīts.
Izlīdu no ūdens, paņēmu savu džemperi un drebinoties gāju prom, uz mājām.
- Kur tu ej? - Lūkass saņēma manu plaukstu un pagrieza pret sevi.
- Mājās, - norādīju uz savām drēbēm, kuras dēļ ūdens ir kļuvušas smagākas.
- Neej, tu vēl neesi man visu pastāstījusi, - puisis atgādināja.
- No sākuma es gribētu pārģērbties, - sacīju, jo man paliek neērti. Krekliņš ir plāns un ūdens dēļ drīz būs caurspīdīgs.
- Bet es iešu ar tevi, - Lūkass uzstāja un uzvilka savu kreklu, kuru nemaz nebiju pamanījusi viņam rokā.
- Nē, labāk paliec te, - negribēju, lai viņš nāk līdzi. Mans tēvs - viņš nevieš ciemiņus, īpaši tos, kurus uz mājām atvedu es. Un neesmu mājās nevienu vedusi vairāk kā divus gadus.
- Es iešu ar tevi un viss, - puisis stingri sacīja. Smagi nopūtos un mēs iegājām mežā, lai tiktu uz mājām, kurās noteikti būs mans tēvs, un viņš nebūs laimīgs kad mūs ieraudzīs.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pedejais-glabins-5/709416
_____
Man vispār turpināt?
