„Tās durvis mani aizvedīs pie Marutas”,plānoja Dairis. Strauji pieskrējis pie tām viņš meģināja tikt iekšā vai ārā- nav jau zināms ,kur durvis vedīs.Bet neveiksme.Durvis bija aizslēgtas. Dairis mēģināja tās izlauzt triecoties iekšā ar spēku,bet tikai tika pie sāpoša pleca un zilumiem.
„ir taču jābūt kādai iespējai kā tikt iekšā,tur jābūt Marutai...” Dairis sāka vērot vēlreiz noliktavu, meklējot,ko noderigu taču bez viņa un durvīm tajā bija tikai...kastes! Dairis saprata ka viņam jāmēģina lauzt vaļākastes ,cerībā ,ka tur atradīs kaut ko noderīgu, tikai ar ko lai viņš atlauž biezas koka un metala kastes? Atkal problēma. Vai tiešām kādreiz var iztikt bez problēmām?
Dairis ievēroja ,kādu pavecāku kasti un iespēra no visa spēka pa to. Kaste pašķīda sīkās drumslās. Dairis saka pētīt saturu kas tagad bija viņam iegūstams- lēti šveices nažu pakaļdarinājumi. „Kāda man jēga no nažiem? Ar tiem es neatlauzīšu ne kasti , ne durvis. Lai arī, ja tajos būs pareiza izmēra skrūvgrieznis es varu izskrūvēt skrūves no citām kastēm un durvīm. Ir vērts pamēģināt.” Dairis paņēma vienu no nažiem un atvēra visus skruvgriežņus, kas tajā bija iekšā. Pēc tam viņš piegāja pie kādas no koka kastēm un mēģināja atskrūvēt koka vāku. „Viens ,neder ,otrs neder, ja nederēs trešais un pēdējais tad viss ko tagad daru var izrādīties lieki.” Taču trešais skrūvgrieznis derēja un kastē bija ,kas tāds kas Dairim ļoti atvieglos dzīvi- Cirvji. Dairis paķēra vienu no tiem un pamēģināja sacirst vēl pāris kastes,tas gan izrādijās lieki ,jo visās ko viņš sacirta bija vai nu atkal cirbji vai visādi citādāki nieki ,kuriem viņš pielietojumu īsti neredzēja.
Dairis saprata ,ka kavēties būtu lieki,jo bandīti tak jebkurā laikā var atgriezties un nolēma piepietot cirvi tā istajam mērķim nevis kastu šķaidīšanai. Dairis piegāja pie slēgtajām durvīm, atvēzēja cirvi un cirta pie roktura cik vien spēka bija viņa rokās. Nekā,pat ne kārtīgas skrambas. Vēlviens trieciens,tik un tā nekā. Dairis mēģināja atskrūvēt durvju rokturu ar naža skrūvgriežņiem taču neviens nederēja.
„Domā Dairi,domā,te taču kaut kam ir jāpalīdz atvērt tās durvis,japapēta tomēr tie nieki kas bija tajās kastēs. Šķeres, līmlentes,šķiltavas un sērkociņi,salūta raķetes-tas man radīja ideju,tiesa ļoti riskantu”
Dairis paņēma pāris sērkociņu paciņas,vairākus salūtraķešu iepakojumus un piestirpināja pie slēgtajām durvīm,pavēršot pusi pa kuru nāks ārā raķetes tieši pret durvīm. Pēcāk viņš aizdedzināja raķešu degļus un laidās slēpties aiz veselajām kastēm.Atskanēja pamatīgs sprādziens. Dairis nogaidīja pāris minūtes un līda ārā no slēpņa.
Durvis bija salauztas un izlidojušas no eņģēm,apkārt joprojām mazliet svila viņa spridzekļa paliekas,bet galvenais bija izdarīts-durvis bija dabūtas vaļā.Dairis devās uz to pusi,viņš tagad tika pie žogos ieskauta pagalma kurā bija mazs šķūnītis.Dairis devās pa taisno uz to.Slēgts. Bet šim bija vecas koka durvis tāpēc Dairim nevajadzēja lietot savu ģeniālo pirotehnikas spridzekli,pietika ar paša spēku. Iekša nebija nekā īpaša ,tikai dažādi instrumenti, un strādnieku apģērbi. „Vai tiešām viss šis bija veltigi? Vai tiešam es lieki izārdiju to angāru un šitā šķūņa durvis? Un pats galvenais vai tiešām man tomēr vajadzēja turpināt slēpties busiņā?” Dairis atkal jutās salauzts un domāja ,ka zaudējis Marutu uz visiem laikiem.
Negaidīti dairis izdzirdēja dīvainus trokšņus, kas nāca zem šķūnīša.Likās itkā zem šķūnīša kaut kas raudātu,bet kā tas var būt iespējams?
Dairis nolēma atlauzt vaļā grīdu līdz ieraudzīja,ka tas nebūs nepieciešams,jo ir lūka ,kuru pēdējais lietotājs aizmirsis aizslēgt,jo atslēgu saišķis mētājās turpat blakus.” Varbūt beidzot man veicas,”Dairis pasmaidīja pirmoreiz pa visu vakaru,ceļot augšā vaku. Zem vāka viņš ieraudzīja ko līdzīgu pagrabam,tikai ja parasti pagrabi ir maziņi un pilni ar marinādēm un ievārijumburkām šis „pagrabs” izskatījās milzīgs,Dairis bija apstulbis jo viņš katrā no četrām sienām redzēja vēl pa durvīm,bet to,kas radīja pirmīt raudošās skaņas viņš neredzēja, taču nez kāpēc viņš domāja ,ka tās raudas kādreiz jau ir dzirdējis, tāpēc viņš bija gatavs kaut vai pārlauzt otrādi visu šõ „pagrabu”, lai tikai tiktu pie raudošā,kurš pēc daira domām 100% bija Maruta.
