Sveiki ,pievienošu otro daļu savam stāstam pazudusī:)
Pienāca brīvlaiks.N Marutas jorpojam nebija ne ziņas, ne miņas. Policija bija viņu meklējusi taču veltīgi. Skolā liela daļa par to jau vairs īpaši nedomaja , ja neskaita dažus tizlus prikolus sākot ar to ,ka viņa vnk nomainija dzimumu vai arī aizbēgusi ar turku šeihu pie arābiem. Vienīgais, kas patiešām uztraucās bija Dairis.Viņš joprojām atcerējās meiteņu stāstus par busiņu taja pat dienā.
Brīvlaiks bija sācies un Daira izvele bija- tusēt vai meklēt. Domaju nav grūti iedomāties ka jau pirmajā brīvlaika vakarā viņš nolēma meklēt, itkā pagajusi jau nedēļa,taču cerības vienmēr ir, ja nu paveicas atrast kādu paveidienu vai kaut vai nejauši uzskriet viņai virsū un uzzināt kas un kā.Silta jaka, meli vecakiem ka dosies uz tusiņu, lai tie neuzdotu liekus jautājumus, soma iemests lielais termoss ar kafiju,lukturis,piezimju blociņš un pildspalva un meklejumi var sākties. Pirmā vieta ko Dairis nolēma pārbaudīt bija vieta ,kur viņi bija nolēmusi tovakar tikties.Vienīgais ko tur viņš atrada bija pāris tukšas pudeles- ikdienišķa parādība.
Otrā vieta kas prātā bija nez kapēc tieši Marutas māja. Laikā kamēr viņš uz to devās prāts risinaja detektīvromānu cienīgus rēbusus-„ ja Maruta pazudusi nedēļu tātad viņa var būt gan tepat, gan jau Rīgā vai jebkurā citā Latvijas malā,tikpat labi arī ārzemēs.Bet kāpēc viņa pazuda? Aizbēgusi? Nevar būt viņa bija skaista, ar labu ģimeni, cik pats redzeju viņai tak šaka sanākt viss ar viņas simpātiju Kasparu...Plus ja viņa gribētu bēgt vai tāpēc viņa man zvanītu un aicinātu tikties?” Dairis bija šīs domas pārcilājis reizes 100 savā galvā un tagad to darīja 101 līdz brīdī,kad viņš jau tuvojās Marutas mājām ejot pāri ceļam dzirdēja strauju bremžu kaukšanu, Dairis salecās un tikai par mata tiesu no viņa aizlidoja balts busiņš. „Dīvaini,Dairis nodomāja,tāds te mūsu miesta nav redzēts, plus mūsu miesta neviens ar autiņiem tā neārdās, laikam kāds iebraucējs.”
Kad viņš piegaja pie Marutas mājas Dairis bija šoka pilns- tas pats busiņš kas viņu pāris minūtes atpakaļ gandrīz notrieca tur stāvēja. No ta izkapa divi ,cik nu tumsā to varēja saskatīt,plecīgi vīrieši,vienam no viņiem rokā bija neliela kastīte.Viņi to nolika pie Marutas mājas vārtiņiem un paši aizgāja uz Maximu pāri ielai, laikam jau nopirkt ar ko iestiprināties.
Redzot šo skatu viņā pamodās detektīva gars – Dairi klusi piegaja pie kastītes un atvēra to. Bija pārāk tumšs lai ko saskatītu tāpēc Dairis paspidināja ar lukturi- kastītē bija kaut kāds drēbes gabals un papīrs aprakstīts, Dairis izvilka drēbes gabalu un saprata ka ta ir Marutas šalle! Viņš uzmanīgi to ielika atpakaļ un izņēma papīrīti kas bija kastītē. Tā bija vēstule ar tekstu- Sveiki. Jūsu meita ir pie mums jau visu šo nedēļu, lai jūs mums ticētu apskatiet lupatu ko iemetām līdzi,pazīstama vai ne? Pašlaik viņai viss ir kārtībā, viņai nav nekādā veidā pāri nodarīts,viņa tiek barota. Taču turpmāk tā būs tikai tad ja turpināsiet ar mums sadarboties. Pirmkārt nekāda sazināšanās ar policiju. Otrkārt rīt šajā pašā laikā jums ir janogādā 1000 latu uz magoņu ielu 15a. Tā ir veca noliktava.tur jums jāuzkapj otrajā stāvā un jānoliek uz rakstāmglada koferis vai jebkas cits,kā jums ērtak kurā jābūt 1000 latiem. Tas ir avanss-jūs būsiet samaksājis par šo nedēļu,par to ka jūsu smukai meitiņai nesap ne ģīmītis nekas cits.Nākamās summas jau būs lielākas.Nesadarbosieties- rēķinieties ar sekām.” Dairis izlasija zīmīti un trīcošām rokām ielika to atpakaļ aiztaisīja kastīti un ielika to Marutas mājas pagalma,lai kāds nesavāc. Tad viņš ievēroja ka busiņa aizmugures durvis ir vaļā.Viņš ielīda iekšā un paslēpās zem vecas segas..
Normal 0 false false false EN-US X-NONE X-NONE table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0in 5.4pt 0in 5.4pt; mso-para-margin-top:0in; mso-para-margin-right:0in; mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0in; line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:"Calibri","sans-serif"; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin; mso-bidi-font-family:"Times New Roman"; mso-bidi-theme-font:minor-bidi;}
