Tauriņi vēderā
Vidusskolniekiem šogad obligāti bija jāiet uz tautas deju nodaarbībām, tāds bija direktores rīkojums. Meitenes par šo lēmumu īpaši nečiksteja, bet puiši, protams, to pildija nelabprāt. Uz pirmo meiģinājumu netiku, jo jau sen ieplānots zobārsta apmekējums. Ierodoties uz uz otro meiģinajumu , secināju, ka citi jau pēc pirmās nodarbības ir soli priekšā. Īsti nezināju, ko man darīt un kā piesēgties kolektīvam. Tad zāles pretējā stūrī ieraudzīju puisi no paralēlklases, kura vārdu gan nezināju, bet izskatijās ka šis meiģinājums viņam arī ir pirmais. Loģiski, ka skolotāja mūs salika vienā pārī un teica, lai cenšamies tikt līdzi. Meiģinajums izvērtās jautrs - mēs abi smējāmies bez apstajas, jo brīžiem neko nesapratām, tikai putrojāmies, un traucējām citiem. Pēc meiģinājuma sapratu, ka, ejot mājās, par Mārtiņu (tā sauca puisi) vien domāju. Tajā pašā vakarā uzaicināju viņu draugos... Man vēderā lidinājās taureņi, nevarēju vien sagaidīt nākoamo nodarbību.
Jūtas nopaka...
Aptuveni divas nedēļas mēs viens ar otru aktīvi flirtējām, bet tad es sapratu, ka manas simpātijas ir noplakušas. Pa šo laiku biju Mārtiņu tuvāk iepazinusi un sapratu, ka viņš nav īsti manā gaumē un nekas vairāk par draugiem mēs nekad nebūsim. Priecājos, ka pa šo laiku nebiju spērusi kādu neapdomīgu soli, kas viņam liktu pārprat mūsu attiecību statusu. Lai ieturētu distanci centos pēc iespējas neitrālāk atbildēt uz viņa vēstulēm draugos.
Uzzināju, ka mēs esam pāris
Neraugoties uz manu vēso attieksmi, Mārtiņš turpināja izrādīt uzmanību. Viņš aizrautīgi komentēja manas bildes draugos, sūtija vēstules, dāvināja virtuālos ziedus, lācīšus un visas pārējās dāvanas, ko portāls draugiem.lv piedāvā. Pa šo laiku, viņš bija kļuvis drošāks - nāca man klāt starpbrīžos, aizņēmās no manis mācību grāmataas, pierakstus, tautas dejās vienmēr pirmais uzlūdz... Es notiekošo ignorēju, tomēr drīz vien sapratu, ka šīs Mārtiņa aktivitātes nebija palikušas bez ievērības - klasesbiedri bija pārliecināti, ka starp mums kaut kas ir! To man pateica meitnes, it kā nejau si pajautājos, cik nopietnas ir mūsu attiecības. Es biju pārsteigta. Bet vēl pārsteigtākas bija viņas, uzzinot, ka starp mums tiešām nekas nav un nekas nav bijis. Izrādās, klasesbiedri bija pārliecināti, ka mēs ar Mārtiņu esam pāris.
Neatlaidīgs un uzstājīgs
Es meiģināju dot Mārtiņam nēpārprotamus mājienus, kia starp mums nekas nav un nav bijis, ka viņš man neinterisē, bet puisis turpināja iesākto - bombardēja manu dr.lv profilu ar saviem komentāriem, skolā visus starpbrīus mēģināja pavadīt manā tuvumā, viņš pat bija sācis rakstīt man SMS. Mans pacietības mērs bija pilns brīdī, kad pamanīju, ka Mārtiņš savā dr.lv profilā bija izvedojis galeriju ar nosaukumu ''Tavs smaids, visai mani dienai''. Viņš bija pamanijies ar telefonu mani nofotogrāfēt un nu ielicis bildi internetā. Es biju šokā. Ilgi nedomājot, nobloķēju viņu, cerot, ka šī mana rīcība reiz par visām reizēm liks viņam apdomāties. Kādu laiku pēc notikušā Mārtiņš vēl uzstājīgāk turpināja iet pa iemīto taciņu, uzvedoties tā, it kā starp mums valdītu abpusējas jūtas. Jo neatlaidīgāks Mārtiņš kļuva, jo vairāk man gribējās no viņa izvairīties. No jauka un interisanta cilvēlēka viņš manās acīs bija kļuvis par nožēlojamu un pustraku cilvēku.
Vairs nesarunājamies
Tikai pēc tam, kad arī klassesbiedri un deju kolektīva dalībnieki sāka Mārtiņam aizrādīt, ka viņa uzmanības apliecinājumi man ir apgrūtinoši, puisis, šķiet, attapās. Viņš kļuva piezemētāks, taču joprojām uzturas manā tuvumā, uzmana un vēro mani.Taisnības labad jāpiebilst, ka mēs vairs vispār nesarunājamiesm, jo es baidos atkal izprovicēt viņa apmaību, kas, šķiet, tikai uz mirkli pierimusi, un mazākais iegansts no mans puses liktu atkal uzliesmot.
Ja būs atsaucība, tad ielikšu vēl patiesos stāstus. ;]]
