-Tātad,tu mani apšļakstīji speciāli?- es vaicāju un pieglaudos Ritvaram. Jūrmalā sāka pūst nelāgs vējš un man kļuva vēsi. Ritvars apvija rokas man apkārt un pievilka mani sev ciešāk klāt.
-Nē,- viņš pasmējās,- Nē, tas sanāca netīšām.- viņš smējās par manu pieņēmumu.- Bet pat slapja tu izskaties tīri tā neko.
-Valdies,-es viņam tēloti aizrādīju,kad viņa rokas aizslīdēja līdz manai jostai. Instinktīvi mani pārņēma trauksmes sajūta un es uzliku savas rokas virs viņējām,lai apturētu puiša tālāko rīcību. Viņš apjucis lūkojās manās acīs.
-Nevajag man pieskarties,- es klusi paskaidroju un saņēmu viņa rokas savējās,- Es baidos no pieskārieniem...- es Ritvaram atzinos un atbrīvoju viņu no apskāviena. Jutos tik pazemota,ka uzreiz nosarku un,lai to noslēptu, pagriezos ar muguru pret Ritvaru un piegāju pie ūdens. Diez,kur bija pazudušas manas kedas? Ļāvu ūdenim apskalot pirkstus un sakļāvu rokas ap krūškurvi. Turies, turies, turies.. es sev atgādināju un centos atgaiņāt domas par to,cik nepatīkama bija sajūta,kad man pieskārās. Domājot par to,kā krusttēvs pret mani izturējās,kad bērnībā dzīvoju pie viņa,atstāja zināmas sekas. Nodrebēju to atceroties un salecos,kad Ritvars mani samīļoja no mugurpuses un uzlika zodu man uz pleca.
-Šādi drīkstu?- puisis vaicāja un aplika man rokas ap vidu. Pamāju ar galvu un skatījos kā ūdenī mirguļo ūdens. Es aizvēru acis,lai fokusētos uz mirkli,nevis atmiņām. Atceroties jostas sitienus pret muguru es saliecos sāpēs un Ritvars mani uzķēra.- Tev nav labi?
-Jā,- es samelojos un paskatījos uz draugu,- Aizvedīsi mani mājās?
-Protams,- Ritvars nekavējoties piekrita un pieliecies ceļos,pacēla mani uz rokām.
-Ei!- es iesaucos, kad viņš mani nesa prom no jūrmalas,- Nolaid mani zemē!
-Neesi jau tu nemaz tik smaga,- viņš sacīja un varēja dzirdēt,kā puisis piepūlas, kad kāpa augšup pa trepēm. Drīz vien jau mēs bijām pie mašīnas un es kā mazs bērns tiku apsēdināta uz blakussēdētāja krēsla.
-Kur tu dzīvo?- Ritvars vaicāja,kad bija iekārtojies savā vietā un ielika atslēgu aizdedzē.
-Zini, kur ir tas jaunais veikals?- es puisim vaicāju un pamanīju,ka viņš īsi pamāj.- Izlaid mani tur.
-Aizbrauksim līdz turienei un tu man parādīsi,kur tu dzīvo.- Ritvars iebilda un es nobolīju acis.
-Despots tāds,- es zem deguna noburkšķēju un ar acs kaktiņu pamanīju, ka Ritvars to dzirdēja un nu plati smaidīja. Pievērsos skatam ārā pa logu un uzrāvu kājas uz krēsla, kad pamanīju,ka tās ir basas. Velns! Labi, pludmale jau nav tālu,varu aiziet pēc skolas vai pat šovakar, es prātoju. Taisnību sakot,man patika,kā Ritvars brauca- vienlaikus ātri un vienlaikus uzmanīgi. Un, kas man patika visvairāk,mums nevajadzēja muļķīgas sarunas, lai aizpildītu klusumu. Miers bija patīkams.
-Nu, esam klāt,- Ritvars apstādināja mašīnu pie lielveikala.- Kur tagad?
-Es pati tikšu,- centos viņu pārliecināt.- Man jau ir labāk,- es meloju. Ritvars beidzot piekrita un ļāva man izkāpt no mašīnas. Kad to biju izdarījusi,aši pieliecos,lai uzspiestu viņam atvadu buču uz lūpām. Buča ātri vien pārgāja mīļā skūpstā un es biju tā,kura atrāvās.
-Cao,bella,- es itāliski sacīju un aizvēru mašīnas durvis. Pamāju aizbraucošajai mašīnai un kailām kājām tipinot pa asfaltu, devos uz mājām, kur pie mājas vārtiem jau sēdeja mans brālis ar savu labāko draugu Miķeli. Pamāju puišiem un iegāju pa vārtiņiem mājās.
-Mamma būs vēlu!- Otto uzsauca, kad es iegāju mājā. Mana brāļa balss bija tik skaļa,ka,šķiet,to varēja dzirdēt pilsētas otrā galā. Noliku mugursomu zemē un uzreiz devos uz savu istabu. Pārģērbos mīkstās treniņbiksēs un lielā kreklā un apsēdos pie datora. Uzreiz atvēru interneta pārlūku un pamanīju,ka esmu saņēmusi jaunu vēstuli no puiša,ar ko sarakstījos jau kādus divus mēnešus.
Pirms lasīt vēstuli, ieslēdzu datorā mūziku un,plati smaidot, atvēru vaļā vēstulīti.
“Sen nebiji rakstījusi”, Niks rakstīja, “Varbūt beidzot apmainīsimies ar telefona numuriem?”
“Mamma man neļāva : P” es viņam atbildēju un nospiedu “nosūtīt ziņu” podziņu. Atbilde atnāca pavisam ātri. Tajā bija atsūtīts viņa telefona numurs un piebilde: “Tas tā, ja nu tu sadomā...Labs ir,es dodos uz treniņu. Saostīsimies vēlāk!: D.” Kā man patika viņa izteicieni! Tie bija savādi un smieklīgi, arī tiem bija tendence “ieķerties” prātā un dažas no viņa frāzēm es biju pārņēmusi, piemēram, “Cao Bella.”Ierakstīju viņa numuru telefonā un noliku tālruni malā. neko neatbildēju un iegāju facebook'ā, kur mani gaidīja uzaicinājums no Ritvara Zalāna. Bildē puisis bija aplicis roku ap Ģirta pleciem un abi smaidīja kamerā, būdami neticami līdzīgi. Abi bija gara auguma un muskuļoti,turklāt bruneti. Tikai raksturs viņiem atšķirīgs.
-Sīkā,uztaisi paēst,- brālis pabāza galvu pa durvju spraugu. Pagriezos ar krēslu pret viņu un brālis smagi nopūtās,- Labi..ko tu ēdīsi?
-Ko tu dosi, to es ēdīšu,- es spītīgi attraucu un pagriezos pret datoru. Paskatījos jaunākās galerijas un paspēlēju spēlītes,kad man pienāca jauna ziņa no Ritvara.
“Maucam uz jūru. Es “nē” nepieņemu par atbildi!” puisis rakstīja, “Būs daudz tautas. Sakursim ugunskuru un tā.”
“ok.Cikos?”
“tagad”, Ritvars atbildēja un es aši pieskrēju pie skapja,lai pārģērbtos. Uzvilku peldkostīmu apakšveļas vietā un pāri tam krekliņu un auduma šortus. Sapinu matus bizē un paņēmu somu ar telefonu un maku. Žigli aizskrēju līdz virtuvei, kur brālis gatavoja mums abiem pusdienas.
-Kur tu?- brālis izbrīnīts vaicāja, skatoties uz mani.
-Es uz jūru, paldies, es tomēr neēdīšu,- sabučoju brāli uz vaiga un devos ārā no mājas. Apstājos uz sliekšņa, jo uz tā stāvēja dāvanu maisiņš, kuram virsū bija uzlīmēts mans vārds kā adresātam. Apsēdos uz sliekšņa un no maisiņa izņēmu kasti, kura bija aplīmēta ar visādām uzlīmēm un izgrieznēm. Atvēru kasti un pamanīju tajā tumši sarkanu kedu pāri, uz kā bija uzlikta zīmīte.
“Tu šo to aizmirsi”, Ritvars bija rakstījis. To es sapratu tāpēc,ka viņš bija vienīgais,kurš to varēja zināt. Uzvilku kedas kājās un maisiņu atstāju turpat. Kā viņš zināja manu adresi? Kā iemīta apstājos pagalmā un paskatījos uz sarkano mašīnu,ko Ritvars vadīja. Puisis man pamāja un es atbildēju.
Apsēdos viņam blakus un dzirdēju balsis aizmugurē. Paskatījos turp un pamanīju vairākus puišus no vienpadsmitās klases.
-Čau!- visi sasveicinājās un es par atbildi pasmaidīju. Ritvars brauciena laikā par sevi radīja labāko iespaidu, visupirms tas,ka mēs klausījāmies vienādu mūziku un viņš šķita ļoti dzīvespriecīgs un draudzīgs cilvēks. Izkāpām stāvlaukumā un puiši no bagāžnieka izcēla kasti ar našķiem un pudelēm. Visi devāmies jūras virzienā,kad es nolēmu uzrakstīt Nikam ziņu. Varbūt viņš varētu šovakar atbraukt. “Čāaaaa, te es.” uzrakstīju un pati sasmējos par sevis rakstīto. Kamēr Ritvars,Kristaps un Reinis būvēja sārtam līdzīgu agregātu no izskalotajiem kokiem, cilvēku un palīgu kļuva arvien vairāk. Atbilde tā arī neatnāca, līdz es apsēdos smiltīs blakus meitenēm. Nekavējoties izņēmu telefonu no kabatas un atvēru ziņu. “Pērkons nav bijis,nesēdi uz zemes.” Niks rakstīja un es telefonu izbīlī gandrīz izmetu no rokām. Lūkojos apkārt un centos ieraudzīt kādu,kurš rokās turētu telefonu,bet nevienu nemanīju.
Sasodīts,Niks bija te!
-Olī?- Ritvars noplātīja roku man acu priekšā,lai pievērstu manu uzmanību sev.- Nāksi peldēt?
-Auksts ūdens taču!-
-Nekas, velc nost kreklu un šortus,ja vien negribi samirkt,- puisis smējās. Paklausīju viņam un izģērbos. Daži nosvilpās, citi sasmējās,bet es jutos kaila.- Labi izskaties,- Ritvars izteica komplimentu un satvēra manu roku savējā. Pašam puisim mugurā bija melni šorti un krekla mugurā viņam nebija. Kad piegājām pie ūdens, Ritvars mani pacēla uz rokām un ienesa ūdenī.
-Nēeeeee...!!- es protestēju,kad viņš iegāzās ūdenī. Vēsais ūdens bija nepatīkams un,kad tiku izcelta laukā, es nepatikā noskurinājos.
-Piedod, nevarēju noturēties,- Ritvars valdījās smieklos.- Nu nedusmojies!- viņš sapīka,redzot,ka uzmetu lūpu. Kad izgājām no ūdens,viss,par ko es domāju,bija tas,kurš īsti no visiem bija Niks. Un vai viņš vispār bija Niks. Internetā taču var melot.
Beidzot garāka nodaļa. :)) Starp citu,šis stāsts arī būs īsais,jo man tikko radās tāaaaada ideja,ka nevaru laist garām! :D
citas daļas:
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes/645779
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes2/645887
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes3/646152
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes-4/646390
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Paslepes5/646408
