Nu, protams, visu savārīja krievi (kas cits?),
Lai ieriebtu mums (protams!) latviešiem.
Un (blēži) noslēpās aiz ķīniešiem un jeņķiem
Lai atkal apsēstos uz mūsu kamiešiem.
---
Mums tagad griķi, griķi, pamperi,
Un, dies, kur sāls un sērkociņi?
Jā, mīļā, tūlīt nebūs cukura
Un, kokokoturunā!, protams, nebūs miltu!
Pat Eiropās jau kaudžu kaudzēm līķi,
Un (velszinkastāir, bet dzirrrdēju) vēl nākšot apo kalepsje.
Pat nesaki, ka man ir paranoja,
Tūliņ tu redzēsi, viss būs daudz sūdīgāk.
Man sābris teica (viņam mājās interneti),
Ka ārsti zinot – otrais vilnis nāk.
Tas esot nāves bacilis, vai varbūt vīruss,
Ko mums no austrumiem pa gaisiem iesūtīs.
Un saslims katrs otrais, nomirs katrs trešais
Un visiem zārku, točna, nepietiks.
---
Re, kastē “gudras” galvas stulbas runas runā,
Var domāt Doma laukumā mums atkal krievu tanki stāv.
Tu labāk, mīļā, paņem manu plaukstu savā
Un iesim beidzot dārzu izravēt.
