Heisā.
Šoreiz man sagribējās ielikt savu sarakstīto pasaku.
Nezinu cik tā laba,bet nu ieliku :)
Noburtais Mežs
Reiz kādā meža ciematā dzīvoja ļaunā ragana Pumpaine.Viņa bija ļauna.Raganas sirds bija auksta kā visaukstākais ledus.Viņai patika sanaidot jaukos meža iemītniekus un pēctam priecāties par to,ko nodarījusi.
Viņa kādu dienu iedama pa mežu nolēma atkal izdarīt to,kas viņai vislbāk gājis pie sirds.Šoreiz viņa gribēja lai visi meža iemītnieki būtu ļauni,bet viss ciems un tā iemītnieki ir tāds kāds ir.Vēl arī Pumpaine gribēja,lai meža iemītnieki ienīst ciema cilvēkus.Pumpaine sāka burties tā,ka visi koki neganti līgojās un vēji visapkārt šalca kā visnegantākie un visnemīlīgākie vēji.Viss skaistais un jaukais kļuva par neglītu,un ļaunu.Viss mežs nu bija ļauna valstība.Ragana nosmīkņāja un gāja uz savu būdu meža vidū pie milzīga bērza.
Tikmēr mazajā ciematiņā zem lepnas egles gulēja elfs Siliss un feja Lilziedīte.Abi bija labsirdīgākie,draudzīgakie un čaklākie bērni visā feju un elfu valstībā.Lilziedīte dzīvoja ciema vidī rožkrāsas mājā,bet Siliss dzīvoja blakus feju galvenajai burei Etnai.Arī Lilziedītei kā citām fejam bija spējas,tikai viņa to nezināja.Lilziedīte paraudzījās pulkstenī un ievaidējās.Viņai jau sen bija jābūt mājās! Lilziedīte strauji pieslējās kājās un aizskrēja mājās.Kad mazā feja nonāca mājās,viņai no lielās skriešanas gribējās dzert.Viņa sniedzās pēc krūzes,bet krūze pati ieslīdēja meitenei rokā.Kad viņa vēlējās ar kausiņu krūzītē ieliet ūdeni,tas pats ielējās krūzē.Kas notiek?Nu laiks iet gulēt.Visu nakti Lilziede domāja par to kas notika.
No rīta mazs saules diedziņš iezagās istabā pa logu.Māmiņa ieskrēja istabā un teica,lai ģērbjas un ar tēvu dodas uz Rūķu ciema sapulci.Kas bija noticis?Nu Lilziedīte ar tēti lidoja uz milzu čiekura.Pēc pusstundas viņi bija klāt.Ierodoties varēja redzēt, ka rūķi ir ļoti satraukušies.Sapulcē stāstīja,ka mežā ir ārkārtas situācija un visiem ir jāpalīdz noņemt raganas lāstu.Visa elfu un feju valstība devās palīgā.Kad visi sāka burties Lilziedīte pacēlās savos skaisti mirdzošajos spārnos un apjauta ka viņai dotas spējas.Viņa nopriecājās un pievērsās lāsta novēršanai.Pēc smagiem pūliņiem mežu izdevās atbrīvot no Pumpaines lāsta.
Kopš tā laika Pumpaine nav rādījusies mežā.Tā Lilziede un visi citi dzīvoja ilgi un saticīgi.
