Nebūs pasaka par desu,
Kuru reiz caur mežu nesu.
Ceļam likums, desai līkums,
Tāpēc svarīgs katrs sīkums.
Pasaka par rausi būs,
Stāstīšu, kaut mēle žūs.
************************
Saimniece paņēma raugu un miltus,
Gribēja rausīšus bēniem cept siltus.
Mīkla jau rūga un pildīja trauku,
Saimniece taisīja rausīti jauku.
Uz lizes to drīzi jau krāsnī šāva,
Apcepties labi brūnam tam ļāva.
Vectēvs un vecmāte ar blakus bija,
Septiņi bērni jau siekalas rija.
Smaržīgā rausītī visi grib kost,
Rausītis bailēs no lizes krīt nost.
Ripo pa durvīm cik ātri tas var,
Zemi vien apceptās maliņas skar.
Vectēvs un vecmāte nesēž vairs bikli,
Septiņus bērnus līdz pakēr žigli,
Rausīti gardo tie noķert grib,
Skrien nu tam pakaļ, ka kājas zib.
Rausītis ripo cik ātri vien var,
Zemi vien apceptās maliņas skar.
Ceļā stāv gailis un uzsauc - stāt,
Ēdamā reize man ir jau klāt!
-Deviņi ķērāji pakaļ jau skrien,
Nebūs tev noķert mani, nudien!
Atsauc tam rausītis un projām trauc,
Velti skrien gailis, aiz muguras sauc.
Rausītis ripo cik ātri vien var,
Zemi vien apceptās maliņas skar.
Pīle vēl pagadās ceļā, kliedz - stāt!
Arī pīlēniem ēdamā reize ir klāt.
- Desmit ķērāji pakaļ jau skrien,
Nebūs tev noķert mani, nudien!
Velti vēl pīle aiz muguras kliedz.
Rausītis tālāk bez apstājas diedz.
Rausītis ripo cik ātri vien var,
Zemi vien apceptās maliņas skar.
Pagaidi! - ceļā vel iekliedzas zoss,
Kas maniem zoslēniem azaidu dos!
- Vienpadsmit ķērāji pakaļ jau skrien,
Nebūs tev noķert mani, nudien!
Tālu vēl zoss aiz muguras kliedz.
Rausītis tālāk bez apstājas diedz.
Rausītis ripo cik ātri vien var,
Zemi vien apceptās maliņas skar.
Ezītis čāpo un pamana rausi,
Nostājas ceļā, uzsauc tam gausi
- Pieturi skrējienu tik mazuliet,
Pusdienās arī es gribu iet!
- Divpadsmit ķērāji pakaļ jau skrien,
Nebūs tev noķert mani, nudien!
Palicis pēdējais ezītis pukst,
Neskrien tik ātri,- vinš žēlīgi čukst.
Te pretīm cūku sastop vēl nākot,
Rausi uz snuķa tā panest mākot.
Nodomā rausis - Tā lieta var iet,
Kamdēļ man velti mocīties, skriet?
Tikko uz snuķa tas uzsēdies bija,
Cūka to vienā rāvienā rija.
Vēl pasakai šai ir morāle laba,
ka cūkai vienmēr ir cūkas daba.
**************
Varbūt vēl kāds ceļā bija,
Pirms vēl cūka rausi rija -
Mana ome to man nestāstīja.
*********
