local-stats-pixel

Pārdomas par sevi.5

Ir divas lietas, kuras nekad nesapratīšu- kāpēc dzīve pret daudziem labiem cilvēkiem ir tik skarba un kāpēc daudziem maitas gabaliem tiek viss, ko viņiem vajag?

zinu, zinu, ka varbūt es skatu tikai aisberga virspusi sakot, ka tiem labajiem ir tikai slikti un tiem sliktajiem tikai labi, bet vai es esmu vienīgā, kura ievēro kaut ko tādu?

Reizēm arī lielākie talanti nogrimst aizmirstībā, bet kaut kādi sūdi uzmirdz slavā un apbrīnā un šķiet, ka tajā viss atkarīgs tikai no tā, cik augstu vai zemu cilvēks pats sevi vērtē. Es esmu sapratusi, ka panākumu atslēga ir adekvāts pašvērtējums un spēja nedaudz sevi pašu kritizēt un labot savas kļūdas, bet rodas jautājums, kā iegūt labu pašvērtējumu ja visi saka, ka tu esi nulle, ka tev dzīvē nekad nekas labs nav gaidāms.

piemēram, man ir klasesbiedrene, kura izskatās perfekta, viņai ir nauda un arī galva uz pleciem viņai ir dota laba, bet viņa visu laiku sevi nopeļ un uzskata, ka ir vnk. nulle lai gan viņa tāda nav. Vai tiešām to visu mums spēj nodarīt kāda skaudīga dumiķa viedoklis par mums pat ja tas nav taisnība? reizēm liekas, ka šī problēma atrisinātos ja mums būtu iespēja nolasīt citu domas, taču tā kā tas nav iespējams atliek sadzīvot ar saviem kompleksiem vai mēģināt ko labot.

man arī bija problēmas ar pašvērtējumu, jo es mūžīgi nebiju kādam gana laba, bet tad es vienu dienu piecēlos no rīta un sapratu, ka man nav ne vainas, ieskatījos spogulī- sejā kā seja- proporcionāla, nav pumpaina, acis diezgan glītas (manuprāt, visiem cilvēkiem acis ir skaistas), tad paskatījos uz savu augumu- nedaudz liekā svara, bet nevarētu teikt, ka esmu dārzenis sportā noteikti neesmu nulle un pašai patīk izkustēties. atzīmes skolā, humora izjūta, stils...pēkšņi es noskatījos uz to visu tā, kā no malas un sapratu, ka viss ir labs un derīgs, man tikai jāiemācas to "iznest", tāpēc sāku staigāt nevis uzmetusi kūkumu un nodūrusi acis uz kurpju purngaliem, bet gan ar skatienu, kas taisni triecās uz priekšu un gaitu, kura norādīja, ka man ir vērtība. Jau pirmajā dienā par sevi nesaņēmu nevienu negatīvu piezīmi.

Tā, ka varu teikt pilnīgi noteikti, ka viss ir atkarīgs no attieksmes pašam pret sevi, ja cienīsi sevi arī citi tevi sāks cienīt. Jā šī tēma un šis viedoklis ir vecs kā pasaule, bet gribu likt uzsvaru uz to, ka viss ko dzīvē mums vajag ir ticība saviem spēkiem.

50 2 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 5

0/2000
8 avatars8

vot vot dažas frāzēs piekrītu pilnīgi tev

2 0 atbildēt

Bet kāpēc, runājot par ievadu, Tu domā, ka tik tiešām tie "labie", kuriem klājas slikti, ir arī tie "labie", par kādiem viņus uzskata no malas, un otrādi?

Bet kopumā man patīk Tevis ietvertās atziņas tekstiņā.

2 0 atbildēt