Sveiki.. Te nu atkal es.. bet šoreiz es izskatos drausmīgi, es nerādīšu kā, bet tomēr es Jums pastāstīšu par to kas šodien- 21 septembrī ap 16:00 notika centrā.. Un tas notika ar mani.. nenovēlu to nekam, nekad, nekur..
Tātad laikam sākam..
Šorīt es jutos diezgan labi. Kā vienmēr smaidīga, optimistiska.. Nekas nenotika kas varētu man garastāvokli sabojāt..
Ar prieku gaidiju omīti, kad beidzot atkal viņu satikšu..
Bija jau ap trijiem dienā.. Vajadzēja aiziet uz centru lai mammas draudzenei atdotu jakas.. lai pāršuj mazliet.. Pēkšņi bija kaut kāda ne īpaši laba nojauta, ka jūtos labi vai kaut kas varētu atgadīties.. paskatijos apkārt, nevarēja nekas notikt.. pārāk daudz cilvēku, neviens nogalināt netaisās, naudas man līdzi nav.. Nav par ko uztraukties..
Es satiku to sievieti, un gāju atkal mājās, bet kamēr gāju mani pārņēma nenormāli liela griba nolamāties ka centrā visi iet pa priekšu, neļauj paiet garām.. Daudz tak neaizņemu vietas..
Nu labi, es paturu pie sevis.. NU JAU BIJU NETALU NO MĀJAS!
Man pusceļā palika slikti.. Galva reibst, manas vājās zarnas sāp.. tāda sajūta ka manos orgānus kāds rakājas.. Dur.. Baksta.. Pārgriez dažas vietas.. Kaut kas iedūrās sirdī, bet man ar sirdi viss ir kārtībā..
Es nevarēju elpot tos cigarešu dūmus, tā benzīna smaka no mašīnām.. nokrītu uz zemes, sāku raudāt un nevaru pateikt ne vārda..
Es gandrīz pazaudēju samaņu.. ( uz kādu brīdi pazūd kadrs)
Cilvēkiem bija vienalga.. Domāja ka esmu kaut kāda alkaholiķe kurai palīdzēt nav vajadzības (bet es nemaz nelietoju).. Aizņemti ar savām darīšanām.. un nekāda patriotisma.. Pati cīnijos un cēlos. Ar pēdējiem spēkiem vilkos uz mājām..
Cik pilsētās esmu bijusi vienmēr kāds ir kas palīdz.. Nav tāda traka bezgaisa kā Rīgā.. Rodas jautājums- KĀPĒC??
Kāpēc Rīgā nav izpalīdzīgu cilvēku, bet ir kas noindē to skaisto Rīgu.. ?
Pēc tā visa man parādas naids pret pašu Rīgu.. Kas būs ja ar vairākiem cilvēkiem tā notiks?
Katrā gadijumā, es tagad iešu apgulties.. attiet no visa..
Šo rakstu es rakstiju tāpēc ka lieku VISIEM padomāt kas būs tālāk.. kamēr vēl neaizmirsu..
