"...„Renviro” ir unikāls preparāts. Tam nav analogu. Lietojot „Renviro”, vampīra ķermenis uz laiku tiek atbrīvots no sastinguma un atgūst spēju mainīties. Preparāts iedarbojas stundas laikā no iedzeršanas brīža un tā iedarbība ilgst divdesmit četras stundas. „Renviro” jālieto līdz vēlamā rezultāta sasniegšanai, pēc tam tā lietošana jāpārtrauc. Tam nav blakus efektu. Lietojot „Renviro”, vampīra ķermenis sāk tuvināties cilvēka ķermenim: sirdsdarbība kļūst ātrāka, ādas krāsa – sārtāka, iespējamas arī ķirurģiskas iejaukšanās."
Es atrados Ņujorkas viesnīcā „Elephant” un uzstājos ar prezentāciju. Tā piederēja mūsu paziņām un bija pasaulē pirmā viesnīca, kura paredzēta tikai vampīriem. Vampīriem patika ceļot un viņi bieži apmetās viesnīcās. Tad kādēļ gan neizveidot īpaši viņiem domātu apmešanās vietu? Trīs vai četras reizes gadā mēs izīrējām šejienes konferenču zāli un izsūtījām ielūgumus vampīriem no visas ASV un arī Kanādas, aicinot atbraukt un iepazīties ar mūsu produktiem. Lai gan vampīru sabiedrībā mēs bijām populāri, tomēr bija gana daudz vampīru, kuri par mums neko nebija dzirdējuši vai arī bija dzirdējuši pavisam nedaudz. Es jau biju pastāstījusi par „SLOOD”, pēc tam uz skatuves bija kāpis Džeks, lai pastāstītu par VampNet. „Renviro” mēs parasti pietaupījām beigām, jo šis produkts izraisīja vislielāko ažiotāžu. Tā bija arī šoreiz. Viesnīcas konferenču zālē nebija neviena brīva krēsla un daudzi stāvēja kājās. Dažās sejās es pamanīju savādu mirdzumu. Es zināju, ko tas nozīmē. Huh... Tūlīt man atkal nāksies sagraut daža laba cerības. Kā parasti.
"Saistībā ar „Renviro” jāņem vērā viena ļoti būtiska lieta: tas neatjauno reproduktīvo spēju. Arī ar „Renviro” palīdzību vampīriem nav iespējams radīt bērnus."
Zālē atskanēja neapmierināti izsaucieni un vilšanās pilnas nopūtas. Kāda sieviete pietrūkās kājās un skaļi iesaucās:
"Nav godīgi! Ir jau divdesmit pirmais gadsimts. Ņemot vērā zinātnes progresu, kā tas var būt, ka neviens vēl nav atradis veidu, kā vampīriem tikt pie bērniem?"
"Kortnij, nomierinies!" kāds viņu apsauca.
"Mums ir dota mūžīgā jaunība, nemirstība un mums ir gana daudz naudas, lai vadītu savas dienas bezrūpībā. Nevar taču gribēt visu uzreiz. Ja vampīriem nevar būt bērnu, tātad tam tā ir jābūt," es sacīju. Es centos nerunāt pārāk asā tonī, lai gan tēma „vampīri un pēcnācēji” bija viens no ātrākajiem veidiem kā mani nokaitināt.
Zālē atkal radās neapmierinātu vampīru radīts troksnis.
"Bet es vēlos bērnu!"
"Noziedo naudu kādai labdarības organizācijai, palīdzi slimiem un trūcīgiem bērniem," es teicu.
"Esmu to jau darījusi."
"Neko labāku es tev nevaru piedāvāt. Ar to ir jāsamierinās. Mēs esam jauni, skaisti, bagāti un neauglīgi."
"Lieliska uzstāšanās," Nolans man teica. "Tu labi turējies."
"Paldies. Es centos."
"Neņem galvā Kortniju. Viņa joprojām nespēj samierināties ar to, ka viņai nekad nebūs bērnu. Kortnija jau daudzus gadu desmitus ziedo naudu dažādām labdarības organizācijām, bērnu slimnīcām, bērnunamiem, skolām, viņa ir devusi naudu smagi slimu bērnu operācijām..." Kriss skaidroja. "Es viņu mazliet pazīstu, tādēļ zinu, ka bērni viņai ir sāpīgs jautājums."
Es nopūtos.
"Zinu. Vienmēr, kad stāstu par „Renviro” kāds pajautā vai ar tā palīdzību iespējams tikt pie bērniem."
Kriss mani apskāva.
"Ko lai dara, ir lietas, kuras pat vampīram tik viegli neieskaidrosi," viņš teica.
Kriss un Nolans bija mani un Džeka kopīgie draugi. Viņu galvenā nodarbošanās bija noziedznieku medīšana par atlīdzību. Lai gan viņi bija draugi, abi bieži sacentās savā starpā, dzenoties pakaļ vienam un tam pašam tipam. Tas savukārt radīja vampīru totalizatorus. Arī pašlaik bija noslēgtas derības par to, kurš pirmais tiks klāt kādai „lielai zivij”. Likme bija 5:1, ka tas būs Nolans. Starp citu, uzsākot šo „darbu”, abi bija pilnīgi pārliecināti, ka ātri vien izgriezīs pogas visiem saviem kolēģiem-cilvēkiem, jo vampīriem, redz, vajag mazāk aprīkojuma, retāk jāēd, ir lielākas koncentrēšanās spējas un nav jāiet uz tualeti. Liels bija viņu pārsteigums, kad izrādījās, ka cilvēki ar visām savām fizioloģiskajām „nepilnībām” ir ļoti spēcīgi konkurenti. Tā ka Krisam un Nolanam nācās papūlēties, lai rezultāts būtu viņiem par labu.
"Starp citu, kā ar jums abiem? Pašlaik lietojat „SLOOD” vai asinis?"
"Gan tā, gan tā," Nolans atbildēja. "Tu zini, ka strādājot mēs dodam priekšroku „SLOOD”, taču pārējā laikā lietojam asinis. Vampīri jau tā ir mednieki, bet mūsu darbs mednieka instinktu padara daudz spēcīgāku. Mēs nespējam nemedīt."
Man, protams, labāk patiktu, ja abi pārietu uz mākslīgajām asinīm, taču es viņus sapratu. Vampīram savi mednieka instinkti bija kaut kur jāpielieto.
Mums pievienojās arī Džeks.
"Divdesmit minūšu laikā saņēmu deviņus jaunus pasūtījumus. Vampīri vēlas izmēģināt „SLOOD” un tad izlemt – pāriet uz mākslīgajām asinīm vai palikt pie īstajām."
"Lieliski!" es teicu. "Redzēs, kā būs ar „Renviro” un VampNet."
Kristīne Čeirāne (c) 2010
Nākamā epizode - 03.11.
