Sveiki mani sauc Krista, man ir 16. Mani jau 3 gadus moka pagātnes atmiņas. Katru nakti pamostos sasvīdusi un trīcu. Neviens nezin, kas ar mani noticis. Es ar nevienu neuzturu kontaktus, tikai ar ģimeni un labāko draudzeni.
Manu labāko draudzeni sauc Elīza. Es viņai uzticos, bet nespēju atklāt noslēpumu, ko neizpaužu jau 3 gadus. Es īrēju dzīvokli Rīgā, jo pārgāju uz citu skolu. Vecāki sākumā iebilda, bet ar laiku saprata, ka domas nemainīšu, un atļāva.
Man ir vecākais brālis. Viņu sauc Dāvis. Viņam ir 19, bet mazajam brālim 15, un viņu sauc Roberts.
Elīza ir 1.75 gara, ar blondiem matiem, kas sasniedz plecus, un ar gaiši zilām acīm.
Dāvis ir 1.95 metrus garš ar karameļu brūnām acīm, ko mantojis no tēva. Viņš ir ar brūniem matiem, kas nav ne īsi, ne gari. Viņam ļoti piestāv. Mums ir ļoti ciešas attiecības. Brīžiem pat brīnos, ka varu tā sadzīvot ar brāļiem.
Roberts ir 1.79 metrus garš, ar zilām acīm, brūniem matiem, kas nav ne gari ne īsi.
Man ir brūni mati, kas sniedzas līdz pēcpusei. Man ir gaiši zilas acis. Kādreiz biju ļoti dzīvespriecīga, bet pēc atgadījuma es sāku lietot alkoholu mēģinot slāpēt sāpes alkoholā. Veselu mēnesi gāju mājās alkohola reibumā. Neviens nemanīja, izņemot Dāvi. Viņš mani izvilka no alkohola. Tagad ļoti reti lietoju. Kad dzīvoju ar vecākiem un brāļiem parasti vakaros raudāju.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Pagatnes-retas-2/721870
