Tā nu sveiki, tā kā 9.nodaļa sanāca tāda paīsa, lieku turpinājumu.
Ceru ka Jums patiks.
***
Visapkārt ir tumsa, nav neviena kas būtu blakus. Atkal es esmu pilnīgi viena, neviena nevajadzīga –pamesta.
Es speru soli uz priekšu, nekas nemainās, es speru vel vienu, kritiens – tumsa. Viens, divi, trīs es it ka stāvu, visur kur vien skatos ir asinis. Asins piles visapkārt, tumsa kas ieskauj to , kliedzieni kas iedveš bailes.
Es gribu bēgt, tik no tā laukā, es nevaru – nekur nav izejas. Es bļauju, bet neviens neko nedzird, jo es pati nedzirdu kliedzienus.
Asaras draud izlauzties uz āru, gluži kā bērnam , kas nevar dabūt to ko vēlās. Jūtos bezspēcīga un maziņa, pamesta, pasaules aizmirsta, nevienam nevajadzīgā , kā draza – ko nevienam nevajag, visi no tās grib tikt vaļā.
Es sabrūku, un sāku raudāt, karstas asaras slīd pār maniem vaigiem, es vairs nespēju valdīt emocijas, pārāk daudz ciešanu, netaisnību.
Es pieceļos, asaras vel jo projām nevaldāmi slīd pār maniem vaigiem, es eju uz priekšu.
Visapkārt ir tumsa, asinis šoreiz nav kritiena,
Pēkšņi no nekurienes uzrodas acis, mute un lūpas, es skrienu prom no tām, bet rokas mani saķer. No kurienes tās parādās? Miljoniem emociju joņo manī, es gribu bēgt, no visa, vienkārši pazust, lai vairs nav nekā kas darītu man pāri.
-Izbeidz Rebeka,- lūpas sāk runāt, tā balss atgādina man kādu.
-Tēt,- es vairs necenšos izlauzties no roku tvēriena, es lūdzoši skatos tik ļoti pazīstamajās acīs.
-Cik tu esi attapīga izaugusi, Rebeka!- lūpas smaidīdamas noteica.
-Kur es esmu?
-Aizsaules pasaulē, precīzāk pārejas joslā.
-Es miršu?
-Nē, kad vien tu gribēsi tu varēsi mani uzmeklēt.
-Jūs ar mammu nogalināja?
-Jā, jo …- un lūpas pazuda, viss kas atradās sāka griezties, rokas atslābināja tvērienu, un pazuda.
Es griezos, visapkārt riņķoja asinis, tumsa, acis, lūpas, tālumā skanēja kliedzieni.
Tēvs nepaspēja atbildēt uz manu jautājumu, bet viņu noslepkavoja.
Es kliedzu, es to aptveru aptuveni pēc minūtes, pēc tā ka pilnā kaklā auroju pa slimnīcu. Pie manis ieskrien medmāsa ar zālēm, viņa nerunā ar mani, tikai iespricē man ko, un aiziet.
Tēvu un māti nogalināja, tātad tas kas mani sadūra grib pabeigt iesākto.
