2 daļa ir jau šodien!!
nezmirštiet ielikt ari plusiņu+
Likās kad laiks uz salas ir apstājies, Džo pēdējo reizi devās pie iezemiešiem.Un par brīnumu šoreiz uz iezemiešu salas bija atgriezušies papujāņi.Džo uzreiz devās pie Paprika un vaicāja kur viņi bija pazuduši un kad jau ir izpildījis visus dotos uzdevumus prieķš dzelzs lāpstas.
Un Papriks atbildēja kad viņi ar visu cilti esot bijuši ciemos pirms itkā daudziem gadiem pazudušās cilts, kura bija apmetusies uz dzīves netālu no Iezemiešu salas.
Džo bija pārsteigts,ja tie nebija vecie iezemieši kas kaut kur tālumā dzīvoja uz viņa salas, aks tad bija apzadzis, viņa pārtikas glabātuvi, nozacis no ērgļa totēma smaragdus, un dedzinājis ugunskuru.
Un beidzot uz brīdi novērsies Papriks pasniedza viņam pārējās dzelzs lāpstas detaļas. Laimīgs Džo uzreiz metās uz plosta un devās mājās.
Atgriezies uz savas salas, viņš ātri, cik vien spēdams salika visas trīs lāpstas detaļas kopā, devās norakt briesmīgo purvu, Viņš raka, raka, raka, cik vien spēks bija, līdz bija izracis mazu taciņu tam cauri un sastapās ar milzīgajiem džungļiem.
Kaut kur jaunajā daļā slējās baombabi, un beidzot Džo ieraudzīja ūdenskritumu.Viņam aiz muguras atskanēja Paprika balss, viņš teica kad to klinti saucot par cēlo klinti, un kad tā ir jāsaudzējot, un novēlēdams vēlreiz veiksmi, aizgāja prom.
Darbs bija smags, šoreiz džungļos gadījās ļoti daudz brikšņi, un krūmi, nu vispār kad tad tas ir bijis viegls.Un visbeidzot kad vislielākā teritorijas daļa bija attīrīt Džo nonāca pie Milzīgās klints, kurai bija dots vārds Cēlā klints.Tās nogāze bija milzīga, ūdens izskatījās tik dzidrs kad Džo devās tajā iekšā atvēsināties.Pirms neilga laika Papriks bija teicis kad viņam būs jāapgūst māla ražošana, un jauzceļ Māla koloss, kas tas tāds ir viņš nepateica.
Bija skaidrs kad apkārt Cēlajai klintij tikt nevarēs, tādēļ iespējams vienīgais ceļš lai tiktu uz pārējām salas daļām būs vienīgi salabojot tiltu.Džo nesteidzīgi ierīkoja pie Cēlās klints mazu atpūtas soliņu, lai varētu tur atpūsties pēc grūtas dienas.
Vienīgais kas Džo bija uztraucis bija tas vai tikai apkārtnē ir tikai divas salas kas bija viņa tagadējā sala , un iezemiešu, Okeānjā taču bija vismaz simts salas, nu protams šā teritorija bija milzīga, bet bija vērts izpētīt, kas to zina varbūt uz kādas salas atrod ko noderīgu.Tādēļ Džo izlēma aizbraukt kādu triju dienu izbraukumā pa Okeāniju.Paņēmis līdzi ēdienu un ūdeni, viņš devās ceļā, nācās izgatavot airus, protams plosts bija lēns pārvietošanās veids.
Nākamās dienas pusdienlaikā Džo devās plašajā Okeānijā, cerēdams kad viņa probūtnes laikā nekas nenotiks.Pirmā diena pagāja lēni, likās kad tā ilgst bezgalīgi, līdz novakarē viņš saskatīja ko līdzīgu pakalnam, iespējams tā bija sala, viņš nolēma tai tuvoties, jā tā patiešām bija sala, kurā iespējams atkal neviens nedzīvoja, bet tā bija tā aizaugusi ar palmām kad nevarēja nedz pakustēties, tādēļ Džo devās tālāk.
Nakts bija grūtākā, Džo naktī, pazaudēja gandrīz busi pārtikas, tā bija tikai lielā vēja vaina.Bet jau otrās dienas rītā viņš atradās uz nākošās saliņas, šoreiz viņš atrada ko vērtīgu, kautgan šī saliņa bija uz busi mazāka kā iepriekšējā, tātad Džo atrada trīs banān palmas, no kurām ātri nolasīja banānus, nopriecājies par jauniegūto pārtiku viņš atrada ko vēl pāsteidzošāku veselu maisu ar gliemežvākiem, tajā bija kādi 30 gliemežvāki. Laimīgs staigādams pa salu viņš nonāca pie kā dīvaina, un tas bija galvaskaus uz šķēpa, nezin kādēļ viņam sametās bail, un viņš ieleca plostā, un airējās cik spēka, līdz ieraudzīja Cēlās klints galotni.
Beidzot atgriezies uz skaistās salas Džo nodomāja, ka ar plostu kuģot ir pārāk līni un nedroši, viņš varētu pagatavot mazu laiviņu, ar kuru būtu neskaitāmi daudz reizes labāk kuģot. ŠĪ diena bija tik karsta kad normāli nevarēja nostāvēt, sviedri lija, visu dienu viņš meistaroja laivu, līdz lielāko daļu no tās bija pabeidzis, pārējo viņš atstāja nākošajai dienai.Jau vairāk kā mēnesi viņš atradās uz salas, neapdzīvotas salas.Džo bija nolēmis mazliet izklaidēties un sarīkot nelielus svētkus, kur varētu uzaicināt iezemiešus, un protams arī sevi.
Tad nu viņš ķērās pie darba sākot ar pārtikas gatavošanu, pēc tam savākto pārtiku viņš uzlika uz zaru galdiņa, nācās sagatavot arī vairākus ķeblīšus.Par nelaimi nepietika kokmatriāla lai pabeigtu ķeblīšus, un visas palmas arī bija nocirstas izņemot lielo baombabu, nopūties viņš gāja to cirst, bet baombabi deva maz kokmatriāla, nācās to līdz pusei nocirst kad vajadzīgais bija dabūts.Vēl līdz svētkiem bija jauceļ māla aka, kura varētu iepatikties papujāņiem, tas bija grūtākais darbs.Nācās visu salu izdekorēt divkārši košu.
Līdz beidzot tas bija padarīts.Nācās aizbraukt pie iezemiešiem, lai tos uzaicinātu, taču uz viņu salas atradās tikai pats Papriks un vēl viens cits iezemietis, vārdu viņa nenosaukšu.Džo bija gaidījis vismaz 10 viesus, bet nu neko darīt.Papriks sasveicinājās ar viņu, un izstāstīja un pārējā cilts bija devusies, izrādījās viņi bija devušies ciemos pie vecajiem draugiem, un jau divas dienas nav atgriezušies, Džo izstāstīja par savu uzaicinājumu un visi trīs aizbrauca uz lielo salu.
Pēc svinēšanas iezemieši pateicās Džo un aizbrauca, bija nakts vidus.Pec trIjām dienām, Džo sāka celt godājamo Māla kolosu lai kļūtu par salas saimnieku, vismaz iezemiešu acīs.Tam vajadzēja daudz māla, un tas bija ļoti ķēpīgs darbs.Pagāja diena un Māla koloss bija knapi iesākts, tad otrā, un jau bija līdz pusei pabeigts, un trešajā dienā pietrūka vēl mazs gabaliņš, visbeidzot ceturtajā dienā Māla koloss bija pabeigts, bet visā šajā jūklī Džo bija aizmirsis par plosta uzlabošanu par laiviņu.Kad laiva bija uztaisīta, tā papildināja salas dizainu.
Kādu nakti Džo izdzirdēja soļus, kas tuvojās viņa mājvietai, viņš nevarēja gulēt jo uz salas plosījās liels vējš.Soļi tuvojās, aizvien tuvāk šķita kad tie jau tikpat kā ir sasnieguši viņa būdiņu, kad pēkšņi...
Tas bija Papriks, ieiedams būdiņā, viņš, apbalvoja Džo par Māla kolosa būvniecību.Un pēctam aiziedams prom.Bet iezemietis bija jau paspējis uzdot mazu uzdevumu, apciemot, viņa draugu cilti.
Tad nu Džo no paša rīta devās uzmeklēt cilti. Pēts Paprika dotajām kordinātēm viņš atrada milzīgu salu, novietojis laivu viņ's to kār'tigi aplūkoja, visur biaj pēdu nospiedumi, bija jādodas tālāk dzunglos, Džo atrada mākslīgi veidotu šauru taciņu kas veda uz kādu nometnes vietu, un tad notika kas nemanīts, zeme sagriezās, un nākamajā brīdī, avi pat sekundē Džo karājās ar galvu uz leju...
Tad kāds pārgrieza virvi un ar skaļu būķški, nu īstenībā jau nedzirdamu, Džo nogāzās zemē.
Džo atmodās jūrā savā laivā, bija dienas vidus, un ļoti karsts, šī vieta izskatījās jau kādreiz redzēta, un jā tālumā jau slējās Cēlā klints, un mazliet tuvāk, iezemiešu sala, lai kas būtu noticis viņš to neatcerējās.
Iegriezies pie Papujāņiem viņš uzzināja kad tie ir importējuši jaunus un skaistus dzīvniekus, piemēram melno avi, zilo govi, un brūnas vistas, Džo vēlējās dažas nopirkt, bet Papriks noteica, kad vēl esot par agru, un teica ali labāk pievēršas ar mālu saistītām lietām un uzceļ kādu ēku.Tā arī Džo darīja, atgriezies mājās steidzās pabarot lopus, un sāka celt jaunu māla ēku, kas varēja viņam palīdzēt.Tad nu tā arī notika, vajadzēja sākties jaunai ērai māla ērai...
Tā kā māla koloss jau bija uzcelts, viņš bija apsteidzis laiku un vajadzēja gatavoties kam lielākam.
Okeānijā jau bija pavādīts jau pusotrs mēnesis, un kad beidzot, māla ēra bija apgūta, vis bija iekš viena māla, siles, dīķi, glabātuves, mājiņas, celiņi, māla podi, galdi...Tagad laiks gāja mierīgi, ne par ko nevajadzēja uztraukties, bija jauka diena, ik pa laiku papujāņi rīkoja kādus festivālus,līdz kādu saulainu dienu, nu īstenībā kura tad nebija saulaina diena, pie Džo ieradās kādi sveši iezemieši un pēc skata nebūt neizskatījās viesmīlīgi.Viens no viņiem iznāca uz priekšu, pavisam viņi bija četri, viens sēdēja kaut kādā laivā, un divi stāvēja kā sargi, iznācējs Sacīja kad šī esot viņa senču senču senču apdzīvotā zeme un ir piederējusi viņam un viņa ciltij, un kad ja uz šās zemes jeb salas kāds vēloties dzīvot, tam ir jāsamaksā pienācīga summa, kas atlīdzināšot salas zaudējumu. Nobeigumā svešinieks bija piebildis, kad cena būs apmēram 1500 gliemežvāku, un vel paspēdams piebilst kad pēc naudas ieradīsies pēc nedēļas...
Kaut kas nesaskanēja Džo visu laiku bija licies kad sala piederēja Papujāņiem un pazudušajai ciltij, bet šie nebija pazudušās cilts iezemieši, bet bija skaidrs kad labāk jāsamaksā tie gliemežvāki.
Gliemežvākus nebija nemaz tik grūti sakrāt tie jau gandrīz visi atradās Džo gliemežvāku glabātuvē, bet viņš bija nolēmis aizbraukt pie Paprika un uzzināt patiesību. Aizbraucis uz iezemiešu alu viņš neredzēja neko neparastu, viss bija kā ierasts, piegājis pie Paprika viņš izklāstīja savu stāstu, un tad gaidīja paprika atbildi.Papriks pavisam droši atbildēja ka sala nepiederot nevienam citam un ka gliemežvāki nav jāmaksā nevienam.
Tad nu Džo devās mājās un bija drošs kad nevienam nav jāatdod savi gliemežvāki kuri ir tik ilgi krāti...
Bet vēl bija palikušas 3 dienas līdz ieradīsies svešinieki, bija kaut kas jaizdomā.
pēc 3 dienām pie Džo bija ieradušies svešinieki kā jau bija solījuši, atšķirībā no pagājušas reizes viņi bija tikai divi, viens sargāja laivu otrs nāca pēc samaksas.Iezemietis pienāca klāt un prasīja vai gliemežvāki, ir.Džo bija atbildējis ka ir, iezemietis laimīgs pasmaidīja, un prasīja lai dod, Džo arī iedeva lielu jo lielu maisu, nu īstenībā piecus lielus maisus kuros bija katrā par 300 gliemežvākiem.Nepārbaudīdams gliemežvāku maisus viņš skrēja prom, uz laivu kur viņu jau sagaidīja otrs svešnieks, Džo viņus bija iesaucis par kļūdu pirātiem, darbiņš bija izdevies apmuļķot svešiniekus, tagad bija jagaida kad viņi atgriezisies...
(Turpinājums sekos)
