lūzdu piedodiet ka mazliet nošpikoju bet man nebija izveles ceru ka patiks
un neaizmirsti ielikt +
Kādu dienu kāds ekskursijas kuģis brauca ekskursijā pa lielo Okeāniju, kurā bija simtiem dažādu saliņu, lielas un mazas, tika domāts kad uz dažām no tām dzīvo gan draudzīgi iezemieši ,gan arī ne tik viesmīlīgi. Viss notika tā, kuģis brauca, un brauca, līdz ceturtajā naktī sacēlās liela vētra, kas to ietrieca klintī un sadragāja to sīkos gabalos. Bet bija arī daži izdzīvojušie, bet katru no viņiem straume aiznesa tālumā
Vienu no cilvēkiem izmeta uz maziņas neapdzīvotas saliņas, kuras krastā rēgojās salauzts plosts, bija skaidrs kad tas bija jāsalabo, un uz šīs mazās saliņas nevar palikt, bet kā lai to salabo apkārt auga tikai dažas palmas, un krūmi, bija jāsāk krūmos meklēt kaut kas no kā varētu salabot plostu, un tā arī visi krūmi tika pārmeklēti, tika atrastas dažas šķiedraini staipekņi, no kuriem iespējams varētu savīt virvi, bet bija kas vēl labāks kādā krūmā tika atrasts koka kāts, un šķemba no tā varēja sataisīt akmens cirvīti, kas varētu palīdzēt nocirst palmas, bet tad uznāca nakts. Nākamajā rītā bija jāķeras pie darbiem, , kad jau uz vakara pusi palmas bija nocirstas un vajadzīgais kokmateriāls dabūts, bija jāsāk labot plosts, tas tika salabots nākamajā rīta, un bija laiks doties prom, meklēt kādu ērtāku vietu.
Viņš kuģoja jau visu dienu, pienāca auksta nakts, likās kad naktī varēs nosalt, bet tomēr spēja aizmigt..
Nākamajā rītā cilvēku uzmodināja spalga skaņa, kaut kur tālumā kāds putns bija ieķērcies, un tieši acīs iespīdēja saules stari. Pilsonis bija izskalots krastā, uz kādas salas, kurā biaj apaugusi viscaur džungļiem, krūmiem, ērkšķiem...kā arī kautkur tālāk pletās lielie baombabi. Te pēkšņī nez no kurienes uzradās kāds melnādains iezemietis un sveicināja viņu - Sveiks tu esi ieradies uz lielas salas, ja pierādīsi mums, iezemiešiem savu labo gribu mēs tev dāvāsim iespēju šeit apmesties- iesākumam lūdzam tev salasīt un pagatavot 100 pārtikas vienības, lai varu uzturēt savu cilti, un lopus, mēs tev dāvinam lāpstu, tur tu varēsi izrakt dobes un iesēt augus.
Tā iezemietis vārdā Papriks aizgāj, kautgan bija turpat un novēroja katru kustību, neko darīt bija jāsagatavo pārtika. Pēc kāda laika tas biaj izdarīts un bija liks doties uz Paprika apdzīvoto salu kuru viņš biaj izrādījis, sala biaj liela, un skaista, tur auga dažādi koki, palmas, krūmi, cūkas, vistas, govis..., Papriks iepazīstināja ar savu ģimeni, un cilti, un ar prieku pieņēma dāvanu 100 pārtikas vienības, un tika dota atļauja apdzīvot liielo salu, , bet uz tās bija vēl daudz darba darāma, bija laiks ķerties pie darba.
Atgriezies no iezemiešu cilts salas, cilvēku kurš bija pēc kuģa avārijas nonācis uz kādas neapdzīvotas salas, un pēctam pārceļojis uz jau kādu lielu salu, kurā viņš no iezemiešim bija dabujis atļuju apmesties uz dzīvi, viņu pārsteida kas negaidīts - necaurredzamā migla bija paklīdusi un bija saskatāma pavisam ajuna salas daļa, bet par nelaimi tā bija aizaugusi un vajadzēja daudz laika, un protams arī spēka lai to attirītu, bet tā kā ju bija pienācis vakars bija jādodas gulēt.Naktis Okeānijā bija karstas, bet savukārt dienas neizturami karstas, labums bija tas ka varēja patverties zem kādas palmas. Naktīs nekas cits neatlika kā vien gulēt zem kāda krūma, līdz pienāca nākošas dienas rīts. Bija jau pagājušas 7 dienas kopš nezināmais cilvēks bija atradis šo lielo salu, un beidzot viņš bija apņēmības pilns uzbūvēt savu pirmo mājokli, kur pārlaist naktis. Nācās salasīt zarus gan ugunskuram gan zaru būdiņai, līdz viņš kaut kur džungļos ieraudzīja, ko dīvainu, un varenu, tie biaj četri, varbūt pat vairāki vareni koki - Baombabi - tā vien šķita kad tos nekas nespēs izkustināt no vietas, un kurnu mazais akmens cirvis...
Tā pagāja vēl viena diena, džungļi bija pārmeklēti, izcirsti... Un zaru slietenis uzcelts. Salas apdzīvotājam kļuva nežēlīgi garlaicīgi, nebija ar ko parunāt, nebija neviena izņemot iezemiešus, bet lai pie viņiem brauktu bija jāmēro tāls ceļš.Laiks ritēja sākās labāka dzīve, labāki laiki uz salas, tika audzēti dzīvnieki bet lielie un varenie baombabi vēl joprojām stāvēja kur stāvēdami, tika pagatavots kāds šķietamais iedomu draugs- kokosrieksts kuram tika izgrebta seja...
Bet kādu dienu atbrauca Papriks ar dažiem savas cilts locekļiem un pasniedza dzelzs cirvi teikdami - Lūdzu te būs atlīdzība par labajiem darbiem mūsu salā, iespējas šis cirvis tev vēl varēs noderēt, tikai izdekorē šo salu skaist9i, jo pēc laika nākšu atkal apraudzīt, tā viņš aizgāja, atstādams cirvi.Bija laiks atbrīvoties no milzīgajiem, biedējošajiem baombabiem, jo viņš bija drošs, šis cirvis tos varēs nogāst nost, un kas to lai zin kas pavērsies skatam.
Bija pagājis jau ilgs laiks un bija pirmais no milzīgajiem baombabiem bija gandrīz vai nogāzts, kādu rītu - tā bija jau kāda 17 diena uz salas- vienīgo sals iemītnieku apciemoja nelūgts viesis. Tas bija atnācis jau ap to laiku kad salas iemītnieks vēl bija saldi gulējis un iztukšojis pārtikas glabātuvi un aizskrējis kaut kur džungļos neatstādams gandrīz nevienu norādi izņemot pēdu nospiedumu.
Apmēram pēc stundas cilvēks vārdā Džo uzmodies, un apraudzīja savu saimniecību sākot ar lopiem, tad ar augiem, un visbeidzot ar noliktavām, te ieraudzījis kad pārtikas glabātuve ir tukša viņu pārņēma šoks, kas gan būtu paņēmis viņa ilgi krāto un audzēto pārtiku, galu galā viņš bija vienīgais iedzīvotājs uz salas.Visu dienu domādams par zādzību, viņš novāca ražu un devās cirst, baombabus. Pagāja pusotra stunda un pirmais no lielajiem kokiem bija nocirsts, un skatam pavērās jauna, apburoša salas daļa, īstenībā tur nebija nekā apburoša vieni vienīgi džungļi, palmas, krūmi, ērkšķi...Apmēram pēc nepilnas stundas Džo atklāja zagļa pēdas kas bija vedušas uz jaunatklāto salas daļu. Nemierā viņš aizbrauca pie Papuāņu cilts,lai lūgtu palīdzību. Tuvojās mežonīga vētra, un kuras dēļ nācās palikt pie iezemiešiem līdz tā rimsies. Nākamajā rītā tā bija rimusies, un varēja doties atpakaļ uz burvīgo salu.
Atgriezies savā mājvietā viņš atklāja kad viņa slietenī kāds guļ.
Izrādījās kad slietenī guļ nekas cits kā daži no viņa audzētajiem lopiem vista, un pat cūka, tas bija jocīgs skats, laikam dzīvnieki bija patvērušies no vētras.Bija jauzbūvē kāds nožogojums lopiem, citādi tie klīdīs pa salu kur acis rāda. Bet tam nebija laika, galu galā ne jau tādēļ Džo līdzi bija ieradušies divi iezemieši, bija jānoķer zaglis kurš bija iztukšojis pārtikas glabātuvi.
Visi kopā devās uz vietu džungļos kur Džo bija izcirtis nelielu taciņu un bija nonācis pie kāda salauzta ķieģeļu tilta, kuram nevarēja tikt pāri, nedz lecot, nez peldot... Un pretī tam pletās milzīgs purvs, šķita kad tam garām netiks nekas.Bet bija iezemiešiem jāparāda pēdu nospiedumi, tie atradās tieši pie salauztā tilta.
-Hmm, noteica viens no viņiem - tiltam pāri tikt nevarēs bet tas iespējams ir bijis kāds no kādreizējās cilts kas dzīvojusi uz šīs salas.Mūsu cilts vecākie pazina kādu cilti, kas šeit bija dzīvojusi, mums ar to cilti bija visai draudzīgas atiecības līdz viņi pazuda bez vēsts.Mēs domājam kad viņi apmetās salas tālākajā daļā, jeb pārcēlās uz kādu citu salu, bet šeit jau kādus 100 gadus viņi nav redzēti, mēs varētu palikt šēit par nakti un uzraudzīsim tavu apmetnes vietu.
Džo devās atpakaļ uz apmetni, kur viņu jau gaidīja lopi, kuri atkal bija izklīduši kur kurais, tā nevarēja, un vis beidzot viņš sāka meklēt zarus priekš aploka kur lopus varētu iedzīt iekša un tie netraucētu viņam darboties, varēja sākties aploka celtniecība.
Un vis beidzot aploks bija uzcelts, cik nu dižs tikai parasts zaru aploks, kur varēja iedzīt maksimums 10 dzīvniekus. Bija jau pienākusi pēcpusdiena, Džo paņēma mazo zaru ķeblīti un aizgāja pludmalē skatīties saulrietu, varēja dzirdēt kā vēl joprojām kaut kur dziļi nezināmajos salas plašumos krāca ūdenskritum.
Kad saule bija norietējusi bija laiks iekurt ugunskuru un sasildīties pie tā viņš paaicināja arī abus iezemiešus, un tad viņš aizmiga.
Nākamās dienas rītā Džo uzmodies atskārta kad atkal uz salas atrodas viens.Iezemieši laikam jau bija devušies prom kad viņš gulēja. Saule tikko bija uzlekusi, un vel bija visai pavēs. Kā jau katru rītu viņš devās pārskatīt savu ražu, šoreiz viss bija kārtībā. Bija jāsāk darbs, kā jau bija apnicis no agra rīta līdz vakaram strādāt.Ap pusdienlaiku lielākā daļa jaunapgūtās salas daļas, bija iztīrīta, to tīrot tika atrastas dažādas noderīgas lietas.Tā pagāja arī nākamā diena, līdz salas daļa bija skaisti iztīrīta, bija laiks ķērties to mazliet , bet efektīfi izdekorēt, jo Papriks bija apsolījis kad ieradīsies izlūkot salu. Nākamajā dienā kā likts viņš bija klāt, un pavēstīja jaunumus- Skaisti izdekorēji, bet tagad pie galvenā, mēs tev dosim svarīgu uzdevumu, uzcel ērgļa totēmu, tas simbolizēs kad tu esi salas pārzinis, mēs par to ļoti priecātos, ā un redzu t jau esi nokļuvis pie lielā purva, lai to noraktu ev būs nepieciešama dzelzs lāpsta.
Tad iezemietis aizbrauca, vienīgais ko Džo bija sapratis bija kad jauzceļ kaut kāds dīvains ērgļa totēms, kas simbolizētu akd viņš ir salas pārzinis.
Par nelaimi priekš ēŗgļa totēma vajadzēja ļoti daudz gliemežvākus, kuru viņam nebija, bija jaizdomā ātrs veids kā tos dabūt, meklējot tos zemē, paietu vairāk kā nedēļa, bet ātrāk būtu ja audzētu lopus, iesākumam viņš nopirka pāris vistas, tad pārgāja uz cūkām, un tad vēl citiem zvēriem. Un visbeidzot pēc kādām trim dienām vajadzīgie gliemežvāki bija dabūtu, un bija laiks iegādāties slaveno Ērgļa totēmu.Kad visbeidzot tas bija nopirkts uz uzcelts uz salas, tik milzīgs, un varens tas izskatījās, kad sametās mazliet bail, un tad beidzot pie viņa ieradās Papriks, ar vēl vienu savas cilts pārstāvi, un apmierināts viņam par atalgojumu piešķīra mazliet gliemežvākus lai kopensētu iztērētos cenu un laiku.Sala bija tik skaista kad to pat nevarēja iedomāties, pa starpu totēma būvniecībai bija apgūta dēļu taisīšana, un bija uzceltas jauna tipa glabātuves. Bet salauztais tilts vēl joprojām stāvēja kur stāvēdams, un milzīgais purvs, pletās kur pleties. Kopš iezemiešu aizbraukšanas vairs nevienu nakti nekas nebija pazudis, nedz no glabātuvēm. Kādu dienu tika atsūtīta ziņa ka Papujāņu cilts rīko ikgadējo tomātu mētāšanās festivālu, un lūdz izaudzēt pēc iespējas vairāk tomātu, kurus viņi labprāt nopirktu par gliemežvākiem, un ja Džo vēlas var piebiedroties festivālam.
Festivāls notika nākamās dienas vakarā, Džo bija izlēmis pievienoties. Aizbraucis uz iezemiešu salas viņš redzēja ka tur ir sanākuši ap 30 iezemiešu, un visiem grozos ir apmēram desmit tomāti, neskaitot tos tomātus, visa zeme bija noklāta ar tiem, un tad tik sākās jautrība.
No tomātu mētāšanās festivāla Džo atgriezās tikai nākamajā rītā, ap četriem.Pēc pamatīgas tomātu mētāšanas notika dejošana, tad kārīga ēšana, kurā bija arī iekļauti tomāti kuri bija jau apriebušies.Tātad, atgriezies mājās viņš devās kār'tigi izgulēties kaut gan gul''esana neiznāca, lopi prasīja savu tiesu ēdiena, pēc tam nācās ķerties pie ikdienas darbiem.Bija palicis vairs tikai viens baombams, kurš Džo joprojām kaitināja, un aizsedza skatu, šodien viņš bija nolēmis to nocirst, ap pulksten 16,35, pie viņa atkal iegriezās iezemietis Papriks, un bija teicis ka lai noraktu lielo purvu, viņam būs vajadzīgs kas labāks kā parasta lāpsta, tur būs vajadzīga dzelzs lāpsta, kuras sastāvdaļas viņš varbūt uzdāvinās, bet vispirms viņam iesākumā jauzaudzē 30 āži. Pēc tam jāiekopj jauns dārzs, no ķirbjiem, burkāniem un melnajiem sīpoliem, vairāk, nepateicis un novēlēdams veiksmi viņš aizbrauca.
Tā sākās jauns darbs, smags un grūts, dzīvnieki jau atkal prasīja ēst, bet Džo bija pārāk noguris lai tos pabarotu tād''e daži no tiem saslima, un to vēlāk nācās nožēlot.Dien jau bija tikpat kā beigusies, kad kaut kur džungļos Džo pēkšņi izdzirdēja, savādas skaņas, izklausījās, pēc kādām svinībām, viņam sametās bail, un ielīdis savā dēļu mājiņa viņš mēģināja aizmigt, bet nekas neizdevās.
diez kas tās par skaņam, vai tā būtu pazudusī cilts, vai tas būtu pārtikas zaglis kurš aplaupīja pārtikas glabātuvi.Bija jau pagājušas apmēram 27 dienas uz šīs salas, bet to skaidri nevarēja noteikt.
Nākamā diena bija šausmīga, pirmkārt, Džo uzmodās tikai ap pusdienlaiku, un visi lopi pija saslimuši, otrkārt barojot un ārstējot dzīvniekus viņš nejauši atspiedās pret aploku un tas salūza, bija jāsāk labot, treškārt bija sapuvusi viņa raža kuru viņš nebija paspējis novākt laicīgi, un ceturtkārt bija noticis kas šausmīgs no ērgļa totēma bija pazuduši divi smaragdi, kuri tika izmantoti tā būvniecībā.
Kaut kur tālumā no miglas cēlās biezs dūmu mutulis, izskatījas kad kaut kas deg, un ne ugunskurs.
Šī jau bija 28 diena uz it kā neapdzīvotās salas, tas ir jau četras nedēļas Okeānijā.Pirms kāda laika viņš bija uzcēlis un izracis dīķi, kurā varēja atpūsties pēc smagās dienas.Pirmā uzdevuma daļa bija izpildīta - izaudzēt āžus.Un tieši tad kad tas bija izdarīts nez no kurienes uzradās Papriks, tagad jau varētu teikt kad katru dienu viņš apraudzīja salu un ne vārds neteikdams pasvieda viņam kaut ko līdzīgu dzelzs lāpstas rokturim, un nākamajā brīdī jau bija prom.
Kādu dienu Džo bija mēģinājis pārlēkt pāri salauztajam tiltam bet nekas diemžēl neizdevās, straume viņu aiznesa atpakaļ salas pludmalē.Izskatījās kad migla kļūst aizvien biezāka.
Migla vēljoprojām sabiezēja, un palēnā sāka izplesties pa visu salu.Džo bija nolēmis aizbraukt un atdot papujāņu pasūtījumu 30 olas.Bet aizbraucis uz viņu godīgās aprūpētās salas Džo šokēja tas kad tur neviena nebija, un šķita kad.Iezemieši bija kaut kur steigušies.
Nolēmis labāk atgriezties uz savas savas,viņš devās ceļā.Un nonācis galamērķī kuru jau gandrīz visu bija apklājusi migla, kad pat nevarēja redzēt kur sper soli.Pēc pāris stundām migla atkal bija izklīdusi un uzspīdēja saulīte, Džo pa taisnāko ceļu devās tieši uz salauztā tilta pusi, un mēģināja tam atkal pārlekt pāri ,šoreiz viņam tas gandrīz izdevās bet tikai ar nobrāzumiem, un spēcīgā straume viņu aiznesa atpakaļ salsas krastā, tajā īsajā acumirklī viņš bija redzējis vienus vienīgus Džungļus kas slējās aiz tilta.Bet ja tur atrodas tikai džungļi kas tad tās bar dīvainām skaņām naktī, un kur palikuši iezemieši.
Pēc pāris dienām visi uzdevumi kurus Papriks bija viņam devis bija izpildīti, un vajadzētu būt saņemtai dzelzs lāpstai, bet atšķirībā no citām reizēm Papriks neieradās uz salas, lai iedotu pārējās dzelzs lāpstas detaļas.
