5. 00- Esmu augšā. Klāt atkal skola un pats galvenais mana mīla man noteikti atzīsies, ka izvele par Pēteri ir kļūdaina un mēs varēsim būt kopā, kā Ādams un Ieva, Bonija un Klaids, Romeo un Džuljeta, Pjērs un Marija Kirī un jebkurš cits slavenais pāris.
5. 20 - Māte atkal sākusi lietot. Atkal visur dzird par mitrajiem kaķīšiem. Varbūt man nosūdzēt viņu policijā?
6. 00- Ēdot brokastis domāju, kā vislabāk uztvert informāciju, kuru man pasniegs Liene. Izlikties, ka esmu pārsteigts, vai kā īstam mačo pateikt, ka jau zināju un nosaukt viņu tizlā, samākslotā mīļvārdiņā?
6. 20 - Esmu paēdis un skrienu uz skolu.
6. 23- Esmu pie skolas un gaidu savu mīlu. Jābū uz vietas laicīgi un jābū gatavam izdzirdēt patīkamās vēstis.
7. 20- Redzu tuvojamies savu mīlu.
7. 21- Gribu paiet viņai pretī, taču Liene paiet man garām neko neteikusi. Kaut kas nav kārtībā. Viņa pati, taču vakar uzrakstīja, lai satieku viņu 7.20 pie skolas. Tagad mana mīla ierodās un paiet man garām tā itkā es neeskistētu.
7. 22- Es eju viņai pakaļ. Noķēris viņu jautāju par vakardienas sms. Atbildē saņemu to, ka nepareizajam numuram nosūtīts un aizmirsusi uzrakstīt, ka sajaukusi manu numuru.
7. 25- Manī viss griežas un deg, taču tad iedomājos loģisku skaidrojumu. Liene, mana mīla noteikti testēja mani. Pārbaudīja manu reakciju, pārbaudīja vai es esmu uzticams un pārbaudīja vai spēju piedot kļūdas. Un es noteikti izturēju šo testu.
8. 15- Ierodās Zuzanna, kura uzreiz man metās ap kaklu. Jūtos tik nepatīkami un neinteresanti.
8. 30- Jāprezentē mūsu kopdarbs. Prezentāciju varēja nosaukt par- "Es visu izdarīju, es visu izstāstu un Zuzanna uz mani nepārtraukti blenž kā izsalcis vilks uz jēru."
9.45- Arī turpmākajās stundās Zuzanna ir neizturama. Viņas nepārtrauktā uzmanība, sms un zīmītes neļauj koncentrēties mācībām. Ja tāda ir tā pusaudžu pārīšu dzīve- man to pilnīgi nevajag. Es vēlos nopietnas attiecības ar savu mīlu nevis šādu ākstīšanos.
15. 20- Skolas diena ir beigusies. Man plīst galva pušu no Zuzannas nepārtrauktajiem uzmanības pievēršanas mēginājumiem. Pirmoreiz, esmu tik laimīgs doties no skolas mājup.
15. 25- Kad atveru mājas durvis pa tām iziet nepazīstams vīrietis. Iespējams, santehniķa brālis, jo viņam bija ļoti līdzīga sejas forma un kontūras, kā vakar mūsu māju apmeklējušajam santehniķim, tiesa šis vīrietis bija bruņots ar virvēm un tamlīdzīgām lietam, kā arī lielu somu. Varbūt, kāds alpīnists vai jumtu uzkopējs?
15. 30 - Acīmredzami šis cilvēks kaut ko remontēja un izdarīja ļoti labi, jo tik smaidīgu mammu sen nebiju redzējis.
18. 20 - Ierodās tēvs. Gribēju pieiet pie viņa un pajautāt vai viņš var šo to pastāstīt par sieviešu loģiku, taču pretī saņemu nopūtu, kas atgādina izteicienu: " Ne, tagad dēls. Esmu ļoti noguris."
19. 00- Ieeju sava istabā un pa logu vēroju pēdejās saulrieta paliekas pirms debesis kļūst pavisam tumšas. Sirdī dīvaina kņudoņa. Liene noteikti arī vēro šo saulrietu un domā par mani.
21. 20- Laiks gulēt, nodomaju, pēc tam, kad izdzēšu tonnu ar ziņam no Zuzannas, kuras man izraisa nepatīkamu visa apēstā lēkāšanu kuņģī...
