local-stats-pixel

Noslēpumi starp mums 54

125 0

Es rītdien iespējams nevarēšu ielikt 5. daļu, tapēc lieku to šodien. Jauku kritizēšanu :)

Es stāvēju pie Keitas mājas durvīm un ievilku dziļu elpu, piekārtoju matus un pieklauvēju.
Sadzirdēju smagus soļus dunam. Pēkšņi durvis atvērās un tur stāvēja Keitas brālis - ar basām kājām, šortiem un izbalējušu, melnu kreklu. Tikai tas man trūka..
“Ām..”,es apstulbu.”Vai Keita mājās?”
Viņš pasmaidīja “Drīz būs..”
Es pakratīju galvu un griezos prom.
“Bet vari ienākt iekšā, viņu pagaidīt.”,viņš skaļāk sacija.
Es piekritu.
“Alekss!”,puisis pastiepa roku un mēs sasveicinājāmies.
“Sofija!”
Mēs sēdējām virtuvē pie maza koka galda. Es pētija virtuves mēbeles, kamēr Alekss ielēja sev kādu dzērienu, un man ūdeni.
Māja bija milzīga. Sienas bija blāvas - vēl nekrāsotas, bet stūros bija sastumtas neizpakotās kartona kastes. Uz ledusskapja stāvēja foto rāmītis. Es piecēlos un piegāju tuvāk.
“Tas esmu es ar Keitu pirms kādiem..”,viņš ieturēja pauzi.”..desmit gadiem”
Fotogrāfijā bija maza meitene ar garām lokām un vainagu galvā, un puika ar margrietiņām rokās. Es nospriedu, ka foto uzņemt Līgo dienā. Noklaudzēja ārdurvis. Sadzirdēju Keitas balsi.
“Aļo, te kāds ir?”, Keita sauca.
Es izskrēju no virtuves un ieraudzīju Keitu.

“Ā rekur tu esi! Es jo nobijos, ka lauzi solījumu..”,viņa mani samīļoja un piemiedza ar aci.
“Tu iepazinies ar manu brāli?”
Es pakratīju galvu. Alekss stāvēja tieši uz virtuves-viesistabas durvju sliekšņa un pacēla glāzi pret Keitu.
“Oi, ejam augšā, es tev kaut ko parādīšu!”,Keita mani pagrāba aiz rokas un vilka uz otro stāvu. Kāpnes iečīkstējas.
“Tikai uzmanīgi, vannasistabā grīda slapja.”,Alekss sacīja.
“Ko tu tur dariji?”,Keita apstājās uz otrā pakāpiena un mēs viņam uzmetām aizdomīgu skatienu. Alekss paraustija plecus un mēs ar Keitu smīkņājām.
Keita atvēra savas istabas durvis. Stūrī bija piepūšamais madracis un blakus tam laptops un tējas krūze. Uz krēsla bija samesta kaudze ar drēbēm.
“Man vēl jāgaida nedēļa, līdz dabūšu gultu!”,viņa ielēca madracī un apdauzīja dibenu, jo madracis bija izlaidis gaisu. Es smējos, bet Keita plati smaidīja.
“Kur tavi vecāki?”,es jautāju.
“Viņi reti ir mājās, pamāte bieži paliek viesnīcā, nezināmu iemeslu dēļ, bet tētis...gan jau arī viesnīcā!”,viņa iesmējās un atvēra logu. Viņa izvilka no madrača apakšas cigarešu paciņu, kura bija nedaudz saspiesta. Viņa izvilka pēdējo cigareti.
“Nu velns..”,viņa nopūtās. Viņa aizdedzināja cigareti un izpūta dūmus pa logu.
Istabā ienāca Alekss. Keita neslēpa cigareti.
“Emm..Es gribēju zināt vai gribat picu, es pasūtīšu.”,viņš sacīja un skatījās tieši manās acīs, pēctam novēršoties uz smēķējošo Keitu.
“Pasūtīt dirst?”,viņa iesmējās.”Jā, salami.”
Es pakratīju galvu.
“Tu taču nedarīsi tādas muļķības, kā šitā zoss?”,viņš ar pirkstu parādija uz Keitu.
“Nē un viņa nav zoss!”,es smaidot teicu.
“ Oh hoo, kā tevi nolika!”,Keita skaļi iesaucās un viegli uzsita ar šķiltāvām pa palodzi.
Viņš pakratīja galvu un izgāja no istabas.
Keita uzpūta man virsū dūmu, es sāko klepot.
“Viņš nesaka taviem vecākiem, ka tu pīpē?”,es jautāju un dzenāju ar plaukstu dūmus prom no savas sejas.
Keita paraustija plecus un skatījās pa logu. “Viņš pats nav nekāds labiņais.”,viņa klusi teica un nodzēsa cigareti.

125 0 4 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 4

0/2000
gribētos nākamo ;) / ieinteresēja :D
6 0 atbildēt

Kāda ironija, dīleris pats kļuva atkarīgs! emotion

Ir labi, turpini iesākto! ;)

3 0 atbildēt

Amm, man patīk, bet- madracis vai matracis? :D

1 0 atbildēt

Ātrāk nākamo! +baigā draudzene nepajautāja kpc Sofija neatmāca emotion

1 1 atbildēt