atvainojos, ka vakar nebija. šī būs tāda garāka, nākamā visticamāk tikai rīt vai parīt, kā nekā svētki.
Priecīgus un lustīgus svētkus!!! 
- Ko tu šeit dari? - pārsteigti jautāju atnācējam, jo tas nebija Bens.
- Meitiņ, mums vajadzētu aprunāties. - tēvsteica un ienāca dzīvoklī bez uzaicinašanas.
- Par ko? - jautāju.
- Par to, kas notika tajā dienā, kad tu satiki mani un Benu manā kabinetā. - viņš atbildēja un apsēdās uz dīvāna viesistabā.
- Varbūt labāk parunāsim par to kā tu krāp mammu. - dusmīgi atbildēju pretī.
- Par ko tu? - viņš izlikās, ka neko nezina.
- Nevajag izlikties. Es tevi redzēju. - atteicu.
- Es tavu māti nekad neesmu krāpis. - tēvs uzstājīgi teica.
- Tu centies pārliecināt mani vai sevi? - centos saprast.
- Es tavu māti neesmu krāpis. - viņš jau palika dusmīgs.
- Izstāsti mammai, savu " mazo " noslēpumu, ja nē tad es to pateikšu. - bļāvu pretī.
- Tu neko viņai neteiksi. - viņš jau sāka draudēt.
- Teikšu gan un neviens mani neapturēs. - atbļāvu pretī un viņš beidzot aizgāja, saprastdams, ka mani tik viegli nevarēs pārliecināt.
Lai sevi nomierinātu paņēmu vīnu un ielēju to glāzē. Nervi bija sakāpināti.
- Drīkst? - kāds jautāja no koridora.
- Jā. - atbildēju un noslaucīju pāris asaras, kas bija sariesušās acīs.
- Durvis bija vaļā. Tu esi raudājusi? - Bens jautāja ieraugot manu seju.
- Nē, tikai acīs kaut kas iekritis. - atbildēju.
- Nemelo es taču redzu. - viņš teicu un tuvojās man. Pagāju nostāk, jo negribēju, ka viņš man pieskaras.
- Tad ko tu man gribēji stāstīt? - centos novirzīties no asaru tēmas.
- Es gribēju paskaidrot, kas patiesībā notika tajā vakarā. - viņš skaidroja un norādīja uz dīvānu, lai abi apsēžamies.
Paklausīju un ar vīna glāzi apsēdos vienā dīvāna galā, bet Bens otrā.
- Es klausos. - teicu un vēroju viņu.
- Tajā vakarā, pēc tam, kad aizvedu tevi mājās man piezvanīja tavs tēvs un teica, ka mums vajadzētu satikties. Piekritu un sarunājām, ka vēlāk tajā vakarā tiksimies viņa birojā, jo viņam tur ir pasākums. Vēlāk devos uz biroju. Viņš man piedāvāja naudu, lai es turpinu mūsu attiecības, jo vēlējās, lai mēs apprecētos. - viņs paskaidroju, bet es turpināju vērot viņu.
- Tagad es sapratu. - atbildēju un turpināju malkot vīnu.
- Ko tu saprati? - šoreiz Bens nesaprata.
- Viņš grib mani izprecināt, lai es pazustu no mājas un viņu dzīvēm. - skaidroju.
- Kā to saprast? Tavs tēvs ir gatavs uz visu, lai tu pazustu no viņa dzīves. Parasti tēvi tā nerīkojas. - Bens centās izprast.
- Viņš nav mans īstais tēvs. - atbildēju un Bens palika ar muti vaļā.
- Kā nav tavs īstais tēvs? - viņš joprojām neko nesaprata.
- Mans īstais tēvs nomira, kad man bija pieci gadi. Mamma no jauna apprecējās un viņas jaunais vīrs pieņēma mani kā savu meitu, bet izskatās, ka ne līdz galam, ja jau grib, lai es ātrāk pazustu no viņa dzīves. - paskaidroju.
- Viņš cenšas atņemt tavu mantojumu. - Bens beidzot sapratu.
- Bet viņam tas neizdosies, es zinu viņa noslēpumu. - atbildēju.
- Kādu noslēpumu? - Bens jautāja.
- Viņš krāpj manu mammu, es redzēju viņu klubā ar kaut kādu blondīni. - skaidroju.
- Tev viņai tas ir jāpastāsta. - viņš piekrita man.
- Jā, pateikšu un tas notiks jau rīt. Tagad tāpat ir pārāk vēls. - teicu.
- Nikol, un kas notiks ar mums? - Bens jautāja, pienākot man tuvāk.
