Paldies par plusiem un vēstulēm ar savām izvēlēm.
Jubilejāā. Jau 20.daļa..
- Ko tu šeit dari? - jautāju, kad atvēru dzīvokļu durvis.
- Gribēju ar tevi izrunāties. - puisis teica.
- Pirmkārt, es jau tev teicu, ka nevēlos ar tevi runāt. Otrkārt, tu esi piedzēries. - paskaidroju.
- Neesmu gan. - viņš centās iebilst.
- Esi gan. Ben, ej mājās. - teicu.
- Nē, es gribu ar tevi izrunāties. - viņš murmināja.
- Ne tagad. - atbildēju.
-Nikol, lūdzu. - Bens lūdzās, knapi turoties kājās.
- Ben, lūdzu ej. - centos viņam ieskaidrot.
- Lūdzu, ļauj man palikt, mums vajag izrunāties. - viņš šļupstēja.
- Nē. -stingri atbildēju un taisīju ciet durvis, bet kad tās vēru ciet, Bens mēģināja mani apturēt, bet šādā stāvoklī, vienīgais ko viņš izdarīja bija ievelšanās manā dzīvoklī.
- Celies. - dusmīgi teicu.
- Nē, paldies, man tepat ir labi. - viņš smaidīdams atbildēja un turpināja gulēt uz grīdas.
- Beidz muļķoties, lūdzu celies. - teicu.
- Palīdzēsi? - Bens jautāja un izstiepa savu roku.
Padeva savu roku, bet Bens izrādījās pārāk smags un uzklupu viņam virsū. Mūsu skatieni sastapās un Bens teica - Tu esi tik skaista. - un noskūpstīja mani.
Ātri atrāvos un piecēlos.
- Celies un ej. - noteicu un asaras sāka tecēt pār vaigiem.
Bens piecēlās un pienāca man klāt, jau atkal gribot mani noskūpstīt. Pagāju nostāk un sāku teikt visu, kas uz sirds - Tu patiešām esi traks, ja domā, ka kautkas mainīsies vienā brīdī, pēc tā ko tu man nodarīji. Tu man nodarīji pāri un es diezvai spēšu jebkad piedod. Tāpēc būs labāk, ja tūlīt pat vāksies prom no mana dzīvokļa. - noteicu kaut arī man bija smagi un elpa gandrīz aizlūza.
- Lūdzu piedod. - viņš teica.
- Ej. - noteicu un izstūmu viņu pa durvīm.
Kad durvis aizvērās, asaras strauji sāka tecēt pār vaigiem.
Paņēmu telefonu, sameklēju vajadzīgo numuru un uzspiedu zvanīšanas pogu.
- Sveiks, tu varētu lūdzu atbraukt? - jautāju.
*
Joprojām gaidu jūsu izvēli. (Vairāk iepriekšējā daļā.http://spoki.tvnet.lv/literatura/Noslepumi-19-dala/650522;)
