Vakariņas notika mazā restorānā. Tur bija izcili franču ēdienu. Tētis mums visiem pasūtija ēdienu un uzrunāja mani:
- Nesaprotu, ko tu tik pēkšņi izlēmi dzīvot ar mums, bet es ļoti priecājos. Būs vēlviens iemītnieks. Mums būs jāsagādā arī tev mašīna, lai tu varētu tikt uz skolu. Kādā skolā tu vēlies mācīties.
- Es vēlos mācīties parastā viduskolā. Man tā būtu lieliska pieredze.
- Labi, atradīsim tev rītdien piemērotu skolu un tad pēc iespējas ātrāk varēsi sākt mācīties.
- Es varēšu likt tiesības, lai varētu uz skolu tikt pati? - prasīju, jo man gribējās pašai braukt uz skolu.
- Labi, sarunāšu ar kādu sev pazīstamu, lai pieņem tevi un tu noliktu. Kādu mašinu tu vēlies?
- Man ir vienalga. Galvenais lai brauktu uz priekšu.
- Labi. Ģimene, man jūs ir kaut kur jāuzaicina. Piektdien manā darbā ir darba balle un tur jābūt kopā ar ģimeni un jums būs jābrauc man līdzi. Dreskots ir masku balle.
- Izklausās jautri. - Neta smaidot teica. Mazajai patīk visas balles, bet mani tādas domas īsti nesajūsmināja. Tomēr došos uz balli, lai sāktu priecāties.
Vakariņas pavadījām jautrā gaisotnē. Dadz smējāmies un runājām. Rītdien jau došos meklēt skolu un likt tiesības. Un tad jau arī varēšu doties uz jauno skolu.
No rīta bija ātri jāsataisās, jo kā parasti aizgulējos. Sākumā devāmies likt tiesības un tās es noliku un tad devāmies meklēt man mašinu. Tētis man nopirka arī BMW. Tā kā mēs ar Netu mācīsimies dažādās skolās, jo viņa mācās tā patālāk no mājām, īpaši nebēdāju, ka mums būs vienāda firma mašīnai.
Skolu atrast bija grūtāk, jo vajadzēja atrast tādu, kas man būtu tuvāk mājām un tur varētu dabūt labu izglītību. Beigās mēs atradām parastu skolu netālu no mājām. Viņai bija labas atsauksmes un tur varēja sākt mācīties jau no nākamās dienas.
Tā nu nogurusi devos gulēt un sapratu, ka ar rītdienu saksies jaunas iespējas savā dzīvē, kuras būs jāizmanto.
