No tautu daiļrades avotiem ( Bruņinieks tīģerādā)1

Ir doma publicēt nelielu ieskatu dažādu tautu eposos, pasakās un teikās. Sižets ir īstāks par īstu, tikai stipri saīsināts un hmm- pielāgots lietotājam arī ar slinkumu uz visa garā stāsta lasīšanu. Izlieku vērtējumam- ja patiks būs vēl, nepatiks, neapgrūtināšu jūs ar šo. Paldies iepriekš. Sāksim ar Gruziju...



Gruzīņu eposs:

Bijis valdnieks Rostevāns. Lai arī džekam nav bijis dēla, toties esot bijusi meita- īsta seksbumba, vārdā Tinatīna. Tā kā valdnieks taisās drīzumā nolikt karoti, tad troni, lai arī negribīgi, novēl meitai.

Jau pirmajā kronēšanas dienā Tinatīna izceļas ar blondismu. Proti, labsirdības uzplaiksnījumā viņa izdala visas tēva krātās bagātības.

Protams, tēvs aiz bēdām piekožas un sāk meklēt kašķi. Pretinieku viņš atrod Avtandila personā, kam paģērē nākamajā rītā doties ar viņu cīkstēties. Būdams vecs, vecais izvēlas sacīkstes veidu, kurā teorētiski varētu vinnēt- proti, medības. Medniekpūlis visādi mēģina pielīst Avtandilam, viņu lielot un sakot, ka viņš ir kā lauva drošs. Izklausās padebīli, jo šauti tiek mežēzeļi un stirnas. Sacīkstes izceļas ar savu cinismu jo uzvarētājs ir Avtandils, kurš nolaiž no kātiem 400 nevainīgus dzīvniekus. Tik daudz bultu viņš izšāva un ja var ticēt stāstam, tad ikviena bulta ķēra mērķi.

Jājot no medībām tie pie upes pamana bruņinieku, tērpušos tīģera ādā. Rostevāns sūta vergu lai uzaicinātu bruņinieku pie sevis. Bruņinieks tā kā liek mīksto, tāpēc bijušais valdnieks liek pārējiem vergiem paņemt ieročus un mazliet apmācīt vīru pieklājības normām. Izrādās bruņinieks tīri labi rīkojās ar dažādu veidu ieročiem, kā rezultātā Rostevāna vergu skaits samazinās līdz minimumam. Saprotot, ka sūdi būs, pie darba ķeras pats seniors, turklāt paķer līdzi arī Avtandilu. Par nelaimi mistiskais bruņinieks pēkšņi izgaist kā zemē iekritis.

Avtandils dodas viņu meklēt un tālākie notikumi jau atgādina labi lētu brazīliešu seriālu- Izsitējs izrādās ņekijs Tariēls, kurš skumdams meklē savu iemīļoto Nestan- Deredžanu, kuru viņas tēvs, Indijas valdnieks Parsedāns nelietīgi grib izprecināt kādam citam. Abi potenciālie ienaidnieki pārsteigti par koļēģa daiļumu ( cik zili skan) nolemj samesties uz vienu roku. Lai sižets ir vēl samezglotāks, kaut kur pa ceļam viņu pierunā savam jautrajam pulkam pievienoties Fridonu, kas ir kaut kāds tur vietējās zemes valdnieks. No dažādiem avotiem top zināms, ka Deredžana ir ieļodzīta nepieejamā Kadžetijas cietoksnī. Uz turieni tad tiek savilkts viss karaspēks. Īsi pirms uzbrukuma taktikas ģēniji pēkšņi izdomā, ka uzbrukumam pietiks ar 300 cilvēkiem. Sadalījušies pa 100, visi pa dažādiem ceļiem dodas uz cietoksni (tomēr neskatoties uz nepieejamību, atradās 3 ceļi). Seko asinspirts. Ja tic stāstam, viens pats Tariēls vien aizsūtīja pie dieviem precīzi 10000 pils aizstāvju. Tālāk seko happy end. Visi apprecas ar saviem iemīļotajiem. Un dzīvo laimīgi, neaizmirstot ik pa laikam apciemot vecos draugus.

Sižeta oriģinalitāte :*** (kaut kā tomēr pietrūkst)

Stāsta ticamības moments: * (nu kamon, viens pats 10000 nevar apkaut pat Čaks Noriss)

Galvenā varoņa spēks: ***** ( par šo Tariēlam tā kā nebūtu jāsūdzās)

Galvenā varoņa prāta spējas: *** (dumjš jau nebija, bet teikt, ka Einšteins arī nevar)

Eposa nagla- Lai noskaidrotu kam lielāks krāniņš, bezjēgā tiek nogalināti simtiem dzīvnieku.