local-stats-pixel fb-conv-api

No pazemes līdz zvaigznēm #310

82 0

V- Es gandrīz izvēlos no gultas. /noteicu un ievēroja ka viņam rokas ir pilnas./

V- Palīdzēt?

A – Nē, nevajaga. Tu pavārties. /pasmaidīja un visu nolika uz galdiņa, kas atradās pusmeta attālumā no gultas./

Paskatījos uz galda, uzkodiņas.

V- Pats taisīji? /nosmīnēju./

A – Jā. Baigā ķēpa. Pasmaidīja./

Viņš ieslēdz televizoru un skatījāmies filmu, ik pa laikam ierunājāmies, pasmējāmies, uzkodām, padzērāmies kolu.

Mēs abi ielidojām viņa gultā, nez kādā veidā es viņam biju virsū. Un ko es darīju? Protams, noskūpstīju.

Mēs no vienas gultas malas līdz otrai ripojām, neatraujoties viens no otra, smējāmies, līdz mēs atkal nonācām gultas visū, un es atkal biju viņam virsū.

V- Tu mani pa tiesi mīli/ /pajautāju un apsēdos./

A – Ak, mīļumiņ, protams, ka mīlu, vairāk par visu, kas man ir.

Es paskatījos uz viņu ar suņa acīm, viņš arī apsēdās uz gultas malas. Es viņam apsēdos tieši blakus, atkal noskūpstīju. Kādu laiku skūpstījāmies un es atkal ierunājos.

V- Alen?

A – Nu?

V- Kādi ir tavi nākotnes plāni?

A – Tāks, vispirms, bildināšu, tad aprecēšu, un tālāk tev jau nav jāstāsta..

V- Tu gribi ko?

A – Precēt? Jā.

Es pasmaidīju, aplūkoju kārtējo reizi viņa tetovējumu un atkal noskūpstīju.

Pēc kāda brīža no viņa atrāvos un atkal uz viņu skatījos.

A – Kas?

Es neko nesakot pielīdu viņam vēl tuvāk. Sāku viņu skūpstīt un novilku viņa kreklu.

A – Vikuc?

V- Kušs.

Viņš attaisīja manu kleitiņu, mēs ievēlāmies gultā.

Un es zaudēju nevainību ar sev mīļošu cilvēku. Es aizmirsu visu apkārtējo pasauli.

Mēs aizmigām viens otram blakus, viņam blakus – jūtos vislabāk.

PIENĀCA RĪTS

Viņš piecēlās pirmais, viņš skatījās uz mani, es to sajutu un piecēlos.

A – Labrīt. /iedeva man buču uz vaiga./

V- Labrīt. /pasmaidīju./

A – Bet tu nenožēlosi, kas notika?

V – Ar tevi? Nemūžam! /noteicu slēpdamās zem viņa siltās sedziņas./

Viņš pasmaidīja un izlīda no gultas.

A – Tu lēnām taisies, es pagatavošu brokastis.

V- Nē, pagaidi, es sataisīšos, un taisīsim abi.

A – Tākā pagājušo reiz?

V- Aha. /iesmējos./

Es ietinusies segā, izlīdu no gultas un ieskrēju vannasistabā. Ātri nomazgājos un biju gandrīz gatava.

V- Vai varu palūgt kādu tavu kreklu?

A – Jā, tūlīt.

Viņš man iedeva melnu kreklu ar baltu uzrakstu – I’M HAPPY J.

Izlīdzu no vannasistabas.

A – O, tev piestāv. /pasmaidīja./

V- Paldies!

Es piegāju pie Alena, maigi noskūpstīju, paņēmu aiz rokas un gājām uz virtuvi.

Bijām pie kāpnēm.

A – Stāvi, es gribu izmeiģināt.

V- Ko?

Neko neatbildēdams, viņš mani paņēma uz rokām un nonesa pa kāpnēm. Es sajutos kā maza meitenīte.

Mēs jau bijām pirmajā stāvā, viņš mani nolika zemē un es viņu atkal noskūpstīju.

Man tāda sajūta, ka viņam esmu pielipusi. Visu laiku gribu samīļot un sabučot.

Iegājām virtuvē.

A – Nu, ko gatavosim?

V- Pankūkas! /sāku smieties./

A – Labi.

Viņš paņēma visu nepieciešamo un nolika uz galda.

A – Sākam!

V- Akd, es nevaru beigt smieties!

Viņš uz mani paskatījās ar tādu skatienu, ka man viņa palika žēl, un es viņam piegāju klāt, samīļoju.

~~turpinājums sekos~~

82 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000