V- Nu, ejam?
R- AMMMM... Jā..
M- Lai jums jautri paiet laiks..
Ballīte bija superīga.. Visur valdīja jautrība..
Tā pagāja visa mana vasara.. MĀJAS -> BALĪTES -> MĀJAS..
SKOLA!!! Ak mans dievs... Es nevienu nepazīšu.. Es zinu tikai Tomasu un Alenu.. Un vēl pāris Renāra draugu ko ballītēs iepazinu... Bet nevienu meiteni...
V- Tev meitenes nav?
R- Kāpēc tāds jautājums?
V- Interese..
R- Pirms vasaras bija.. Bet nu vairs nav..
V- Kāpēc?
R- Viņa mani pameta... Jo domāja ka es salaižu ar citām..
V- Tā nebija?
R- Nē.. Un tagad ar nē.. Es nevaru viņu aizmirst..
V- Kurā klasē viņa ies?
R- Manuprāt ar tevi vienā..
V- Ak..
Pienāca pirmā skolas diena.. Taisijos kādas 2 stundas.. Renārs bija vienkārši šokēts par manu čammāšanos.
Viss, biju gatava... Izgājām pagalmā.. Piebraucām pie skolas.. Izkāpu ārā no mašīnas.. Novēroju skolu...
Daži gāja garām un nosvilpojās – ideoti..
Iegājām skolā.. Atvadījamies... Pēkšņi sajutos tik viena... Gāju un meklēju klases kabinetu.. Beidzot atradu.. Iegāju klasē.. Apsēdos vienā no pēdējiem soliem... Tad no priekšēja sola uz manu pusi pagriezās viena meitene..
K- Čau.. Mani sauc Karolīna.. Kā tevi?
V- Viktorija..
K- Pēc skolotājas monologa izrādīšu tev skolu..
V- Paldies...
Karolīna pasmaidīja, un turpināja klausīties skolotājas bezjēdzīgajā monologā..
Visi devās mājās... Piepeši pie manis pieskrēja Karolīna..
K- Dodamies eksukrsijā?
V- Jap, jap..
Karolīna izrādīja skolā katru stūri.. Tagad man šajā skolā būs grūti apmaldīties...
Devos mājās viena... Pēkšņi ieraudzīju ielas otrā galā Tomasu ar Alenu..
T- Čau..
A –Čau
V- Čau, čau..
T- Mājās dodies?
V- Jā..
A - Tevi aizvest?
V- Nebūtu slikti...
Paskatījos uz abiem puišiem, un visi 3 sākām skaļi smieties..
Piegāju pie mašīnas, Tomass atvēra man durvis.. Tā kā ģentelmenis..
Visu ceļu mājup runājām un smējāmies... Viņi mani pieveda pie mājām..
V- Atā...
A & T- Atā...
Visu naksti nevarēju beigt domāt par Tomasu... Viņa acis, smaids.. Akd.... Viņš ir ravrīgs.. ahhh.. Pienāca SMS:
T- Vari rīt pēc stundām ar mani tikties pie skolas pagalmā esošā ozola? Vari to saukt arī par randiņu..
V- Labi..
Pienāca rīts, tad beidzās stundas... Lēnā solī gāju uz ozola pusi... Piegājusi pie ozola raudzījos visapkārt.. Nevienu neredzēju...
Pēkšņi no kaut kurienes izlēca Tomass ar milzīgu rožu pušķi..
T- Meklē mani.. /iedeva man rožu pušķi un iedeva buču uz vaiga.. Es apmulsu/
V- Meklēju gan.. Paldies..
T- Nāc man līdz..
Mēs gājām rokās sadevušies... Tas bija tik jauki... Viņš mani veda pa kaut kādu taciņu. Pēkšņi pavērās tik aburoš skats.. Tur bija soliņš.. Uz kura mēs, protams, apsēdāmies.. es noliku pušķi sev blakus.. Viņš man apsēdas tik tuvu, un raudzījās tieši manā sejā.. Ilgi sēdējām klusēdami, bet tad... Mūsu lūpas tuvojās ar vien tuvāk un tuvāk... Un beidzot viņš mani noskulpstīja.. Man tauriņi vēderā dejoja kā negudri.. Es lidoju burtiski septītajās debesīs.. Beidzot atrāvāmies viens no otra.. Abi starojām aiz laimes.. Neko neteikdams, viņš mani paņēma aiz rokas un devāmies atpakaļ uz skolas pusi... Gājām uz mājām.. Viņš mani pavadīja līdz pašām nava durvīm un atkal maigi noskupstīja..
Es iegāju mājās.. Mamma un Renārs ar atplestiem smaidiem raudzījās uz mani..
V- Nekas tāds jau nebija...
R- Man prieks par jums... Viņš ir foršs čalis..
M- Ak.. Vikucīt.. Tikai neaizej par tālu..
~~turpinājums sekos~~
