Drūmie laika apstākļi pavelk mani uz rīmēšanu.
Kad lietus mākonis pavērsis mums savu tumšo malu,
Nes lietu bez mitas, rosinot domas par pasaules galu.
Kā tas var pienākt, versijas dažādas spokos ir klāstītas,
Turklāt, ir daudzas ar gudru cilvēku domām bārstītas?
Ja planēta Zeme vairs negriezīsies ap savu ierasto asi,
Kas notiks ar mums, kam šodien lai padomu prasi?
Bet man doma prātā tik sava:
Kur mēnesim tad būs ragi, vai pa kreisi, vai labi,
Varbūt karstie mīlētāji naktī pagūs tur pieķerties abi?
Ja mēnesim ragi pa labi, tad ļaudis saka, ka dilst;
Ja tie pa kreisi, tad mēnesis aug un vairs nav ko bilst.