Bija parasta darba diena, kādas mēdz būt augusta mēnesi, un es uz lielceļa urbināju platformas. Tieši tajā brīdi man garām dēvās milzīga karavīru gvarde zaļos uzsvārčos, ar automātiem un pneimatiskajām bisēm, es stāvēju nedaudz sastindzis, un īsti nezināju ko darīt, bēgt vai atkauties? Aptuvenais attālums, kas mūs šķīra bija 429 metri un 18 centimetri.. Vienīgais uz šā ceļa esošais taisnais gabals, par kuru ik pa laikam lielā atrumā patraucās garām kāds aptrakojies VAZ- 2100 vadītājs. Nākot tuvāk, man no acīm novēlās milzu klapes, un es atskārtu, ka pneimatiskās bises un automāti ir parastie krusti un zižļi. Un armijas bataljons, ir neviens cits, kā svetceļotāji, kas dodās no Valmieras puses uz Aglonu.. Pa priekšu planiere tips ar sarkaniem karogiem, kā lielceļa iekarotājs, un no muguras stiepjās palagzēns... Pūlka vidū ieskautas divas mūķenes, vienai ģitāra rokās, un arī otra laiž, kā The Rolling stones soliste. Visi dziedot un kratoties mūzikas ritmā dēvās uz aglonas pusi un pieturēja pie šķūnīša ceļa kreisajā pusē.. Tur bija krusts, dīķis, un nobraukta seska līķis, viss kā pasakā par 3 lāčiem un izgulētajām gultiņām. Nē, tomēr tā biaja cita pasaka, jo cik es atceros no obligātās literatūras, tad tur no lāčiem nebija ne smakas...
Lai vai kā, barā tika ieskautas arī skaistas meitenes, nezinu, kas vienai no viņam darijās galvā, bet viņa man novēlēja „ Veiksmi darbos, un lai Dievs tev stāv klāt” izbrīnā pateicu paldies.. Laikam bija ļoti nogribējusies pēc mozus 22 grāmatas 3 rindkopas , kura māca, par nepieciešamo tuvību svetceļojuma laikā, ar nepazistamiem cilvēkiem, kas nodarbojās ar apšaubāmām darbībām uz nepiemērotām virsotnēm. Ja viņa tobrīd būtu zinājusi, to, ka es ar riebumu dariju savu darbu, un šie vārdi to nesamazināja? Mans darbs bija cieši saistīts, ar slepkavošanu, un pēdu slēpšanu. Ja palasīsiet acivillikumus, un darba līgumus, jūs tur neatradīsiet punktu, kur Dievs svēti slepkavas un melus, bet tas vel nebija trakākais.. Viss ļaunākais, bija tas, ka man bija riebums pret to, ko es daru, es pat apcerēju domu sekot svetajiem un kļūt par pravieti. Bet tad es atcerējos, par savu nodarbošanos, es netikai pavestu svētas un šķīstas dvēseles, bet arī augstasinīgi nogalinjātu simtiem dzīvu radību, un šo sveto cilvēku acīs kļūtu par nezvēru.. Protams, ka naidpilnās acis liegtu iespēju domāt pozitīvi, un izprast mana darba nozīmīgumu.. – Dabiskā atlase, uzvar stiprākie. Vel todien ceļa marā norokot līķus, es nolēmu cīnīties lidz galam, un uzveikt melno masu lidz absalūtam triumfam... Es nolēmu pretoties Dieva varai, un pildīt savu funkciju.. Es turpinu slepkavot odus uz pasūtijuma!
Sorry par gramatiku, manai skolotājai atteica nieres.. bet ja tu zinātu, cik spēcīgs es esmu dažādu ķīmisku elementu samaisīšanā.. :D
