Iet dienas, un naktis paliek arvien vēsākas, tamdēļ, lai naktīs nebūtu auksti, aicinu nodarboties ar nerātnu skaitāmpantiņu skaitīšanu
Ievērībai - šis raksts ir visai neķītrs, tādēļ pašiem jaunākajiem spokiem un tiem, kuri ir skeptiski pret visāda veida perversijām, aicinu tālāk par šo teikumu nelasīt
Nu ko, neķītru lasīšanu! 
Ai meitiņa, ai meitiņa,
Cik tev plats kāju starps;
Mūsu puiši cauri brauca,
Ar pilniemi vezumiem.
Aiz ko skaisti, aiz ko balti
Bērzoniešu tēva dēli?
Ik rītiņu mazgājās,
Baltās ķēves mīzalos.
Ak tu meža Miķelīti,
Tavu saldu pipelīti!
Vienu reizi nosapisa,
Visi kauli notrīsēja.
Divas meitas vēlējās,
Sarkans kūsis karājās;
Smuks puisītis skatījās,
Tam pipelīte cilājās.
Došu, došu meitiņām,
Ko vakari solījos:
Došu savu kumeliņu,
Rožu dārzu noecēt.
Dod māmiņa, kam dodama,
Nedod mani klibajam!
Klibais pisa palēkdams,
Klibo kāju piesizdams.
Kažociņ, kažociņ,
Tu man kaunu padarīji:
Kad apmīzu, tad smirdēji,
Kad sakalti, tad grabēji.
Es bij maza meitenīte,
Man izkrita petenīte,
Nu es esu liela gara,
Gribās pist bez sava gala,
Ja jūs, puiši, atrodiet,
Izpisiet un atdodiet.
Uzardams, ecēdams,
Apkārt griežu velēniņ,
Mīlēdams, izpisdams,
Apkārt griežu meitenīt.
Es bij darba cilvēciņš,
Strādāj dienu, strādāj nakti:
Dienu taisu karotītes,
Nakti putras strēbējiņus.
Viegli stūma, dziļi bāza, Pamazām kustināja, Pamazām kustināja, Lai auguma nemaitāja
Negatīvā jau tā pie mums ir daudz, vai bija ļoti vajadzīgs vēl pievienot šāda satura rindas.
