Es biju iemigusi, kad pamodos Oskara vairs nebija.
Ārā viss bija satumsis, laikam vajadzēja turpināt gulēt. Tikai jāiztīra zobi un jāpiekārto istabiņa .
Kad tas tika izdarīts, es ērti iekārtojos gultā un turpināju gulēt.
Šis rīts bija šausmīgi auksts. Pat no gultas negribējās līst ārā. Iesnas nomocīja.
Es saņēmos un izdarīju to, saģērbos, paēdu brokastis un skrēju uz stundām.
Oskars ieraudzījis mani, pasmaidīja un nāca pretī , apskāva mani un mēs klusējām. Un mēs visi iegājām klasē.
Šodien mēs īsti nerunājām, bijām nopietni un klusi .
Redzēju kā Neitans nāk mūsu virzienā, es sākumā nesapratu, bet Oskars taču ar viņu bija kļuvuši par draugiem.
‘’- čau, Oskar un Kristiān!’’ Mēs ar Oskaru saskatījāmies un atbildējām reizē.
‘’- Jums nav iebildumu, ja sēdēšu šeit- jums priekšā, kā nekā tur tagad ir brīva vieta?’’ viņš izskatījās nepārliecināts.
‘’- Jā, protams!’’ iesaucās Oskars. Tagad viņš smaidīja , pirms tam , ne. Kas notika?
Ienāca skolotājs un sākās stunda, laiks mācībām un nopietnai attieksmei.
Visu dienu garastāvoklis bija tāds, nekāds.
Pēc stundām man kāds atsūtīja īsziņu, svešs numurs.
‘’- Tiekamies GC pēc pus stundas , gaidīšu,’’ es nesapratu, nu labi, kurš neriskē, tas nevinnē.
Laikam būs jāriskē.
Aizgāju saģērbties silti un devos uz tikšanos.
Ceļš likās ļoti garš un garlaicīgs, man nebija ne jausmas , kas notika ar Oskaru vai Robi, bet, lai nu paliek...
Biju tā aizdomājusies, ka gandrīz paklupu , bet šoreiz nebija , kas izglābj no neveikluma situācijas.
Iegāju GC , bet nesapratu, kur iet, tāpēc turpināju soļot uz priekšu.
Kāds man nemanot apskāva no muguras, kāds, kurš labi smaržoja, puisis, kuru nepazinu.
Es pagriezos un tur stāvēja Imants.
Varu derēt , ka tajā brīdī mana sejas izteiksme bija pārlieku šokēta.
